Ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas veido ienākumu no kapitāla pieauguma (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 11.punkts).

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹panta pirmā daļa). 

Ja nekustamais īpašums iegūts, atjaunojot īpašuma tiesības, tad par iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata minētā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (aktuālo vērtību pārdošanas gadā) (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹panta septītā daļa ). Nekustamā īpašuma novērtējums kadastrā ir nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa. Mežaudzes vērtību Kadastra informācijas sistēmā ieraksta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta ziņām (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 76.pants). 

Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁹panta piektā daļa). 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15 procenti (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 3.¹daļa).

Tātad jautājumā minētajā situācijā kapitāla pieaugums no nekustamā īpašuma (zemes ar mežu) pārdošanas tiks noteikts, no tā atsavināšanas cenas 20000 eiro atņemot kadastrālo vērtību (aktuālo) 2225 eiro, kurai pieskaitīti  izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi, ja tādi ir un ir dokumentāri pierādāmi.

Savukārt, ja nekustamais īpašums (zeme ar mežu) nodokļa maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis nodokļa maksātāja vienīgais nekustamais īpašums, ienākums no minētā nekustamā īpašuma pārdošanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikts (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.¹punkts).

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nebūs apliekams arī ienākums no nekustamā īpašuma, kurš reģistrēts zemesgrāmatā kā nodokļa maksātāja vienīgais nekustamais īpašums, ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 34.²punkts). 

Tātad, ja 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma pārdošanas ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek ieguldīts jaunas zemes ar mežu iegādei un izpildīsies nosacījums par nodokļa maksātāja vienīgā nekustamā īpašuma reģistrāciju  zemesgrāmatā, jautājumā minētā meža ar zemi pārdošana nebūs apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.