Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka Grāmatvedības likums nav saistošs fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Tātad, ja šāda fiziskā persona sniedz pakalpojumu, tad viņai nav pienākuma izrakstīt attaisnojuma dokumentu (rēķinu). 

Vienlaikus Civillikuma 1511. pantā noteikts, ka līgums ir personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Saskaņā ar Civillikuma 1406. pantu tiesiskā darījuma dalībnieki var būt gan fiziskas personas, gan juridiskas personas, un atbilstoši Civillikuma 1404. pantam katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1473. pantam tiesiskā darījuma forma ir atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītos gadījumus. 

Tātad fiziskā persona, kura nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, ir tiesīga slēgt līgumu ar pakalpojuma saņēmēju un noformēt dokumentu (rēķinu) par veikto pakalpojumu, ja puses par šādu kārtību ir vienojušās, neskatoties uz to, ka pakalpojuma sniedzējs nav Grāmatvedības likuma subjekts. 

Slēdzot darījumus, personai ir jāatceras par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajā kārtībā.