Kā noteikts Biedrību un nodibinājuma likuma 28.pantā, „biedrība sastāv vismaz no diviem biedriem, ja statūti nenosaka lielāku biedru skaitu. Pēc biedrības ierakstīšanas reģistrā biedrības dibinātāji iegūst biedrības biedra statusu”.

Biedrību reģistrē šajā likumā noteiktā kārtībā (23.-27.pants), un to patiešām var darīt kaut vai divi cilvēki, taču šis veidojums  var atbildēt tikai par biedrības darbu saskaņā ar statūtiem, bet tam nav nekādas saistības ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un rīcību ar mājas kopīpašumu.

Dzīvokļu īpašnieku biedrība var uzņemties un ierakstīt statūtos pārvaldīšanas funkcijas, ja to Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā ir akceptējuši un devuši pilnvarojumu dzīvokļu īpašnieki.

Minētā likuma 16.pantā ir noteikta dzīvokļu īpašnieku kompetence, bet 17.pantā izklāstīts, kādam jābūt dzīvokļu īpašnieku balsojuma īpatsvaram, lai pieņemtu lēmumus par atsevišķiem kompetences punktiem. Piemēram, lai dzīvokļu īpašnieku biedrībai dotu pilnvarojumu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām, ir nepieciešams divu trešdaļu dzīvokļu īpašnieku balsojums „par”.  Ja arī šāds pilnvarojums biedrībai būtu dots, tad rīcībai ar kopīpašumu tik un tā būtu nepieciešams īpašs pilnīgi visu īpašnieku (īrnieki neskaitās) balsojums.

Par to, kā pieņemami dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, varat uzzināt likuma 18.pantā un turpmākajos pantos.

Par dzīvokļu īpašnieku biedrības (DzĪB) dibināšanu un mājas pārņemšanu DzĪB valdījumā varat izlasīt LV portāla rakstā „Dzīvokļu īpašnieki un viņu (ne)izmantotās tiesības (I)” un rakstā „Dzīvokļu īpašnieki un viņu (ne)izmantotās tiesības (II)”.

Dzīvokļu īpašniekiem ir jārīkojas: ja biedrība veic nelikumīgas darbības, varat sākt ar dzīvokļu īpašnieku rakstisku pieprasījumu biedrības vadībai paskaidrot savu rīcību, kā arī pieprasīt visus esošos dokumentus un uzsākto darbību apturēšanu rīcībā ar kopīpašumu. Lai to izdarītu, ir jāizveido iniciatīvas grupa. Ja biedrības rīcība patiešām ir nelikumīga un tiek  tādā veidā īstenota, dzīvokļu īpašniekiem jāvēršas ar iesniegumu tiesā.