Civillikuma 89. pants nosaka:  Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

No jautājuma formulējuma par faktiskajiem apstākļiem var izdarīt divus secinājumus: 1) līdz laulības noslēgšanai laulātajam A ir piederējis nekustamais īpašums (nav juridiskas nozīmes iegūšanas pamatam: pirkums, mantojums, u. tml.) un 2) laulātais A līdz laulības noslēgšanai šo īpašumu iegādājās (nopirka) uz kredīta.

Juridiskie secinājumi:

1. Atbilstoši Civillikuma 89. panta pirmās daļas regulējumam šis nekustamais īpašums ir laulātā A atsevišķa manta un laulātā A atsevišķas kredītsaistības.
2.  Situācija zināmā mērā mainās laulības laikā, pie tam atkarībā no dažādiem faktiem: kredīta apjoma un tā atmaksas, tā ieguldījuma, t.i., atbilstoši Civillikuma 89. panta otrās daļas regulējumam, ja kredīts tika ieguldīts šajā nekustamajā īpašumā (piem., rekonstrukcija, atjaunošana, uzlabošana), šis ieguldījums kļūst par abu laulāto kopmantu, un, šķirot laulību, laulātais B būs tiesīgs pretendēt uz, piem., īpašuma 1/12 domājamo daļu vai gadījumā, ja, piem., īpašumā tika ieguldīti 40 000 eiro, tad laulātais B var pretendēt saņemt no otra laulātā A ½ no šīs summas, t.i., 20 000 eiro. Citiem vārdiem – tajā daļā, kad kredīts maksāts no abu (ģimenes) līdzekļiem vai ar otra laulātā līdzdalību (nav obligāti jābūt otra laulātā līdzekļu ieguldījumam, piem., audzina bērnus), manta kļūst par laulāto kopmantu.