Par personu tiesībām iepazīties ar pārbaudes materiāliem pirms kriminālprocesa uzsākšanas vai atteikuma norādām, ka personas tiesību loks un iestādes atklātība ir atkarīgi no procesa veida, kurā pārbaude tiek īstenota. Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, ņemot vērā personas lomu un statusu konkrētajā procesā, iestādes rīcībā esošās informācijas raksturu un veidu, ko attiecīgā persona vēlas saņemt. 

Atbilstoši Satversmes 104. pantam ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības. Šo tiesību īstenošanas kārtība detalizētāk noteikta Iesniegumu likumā, kura 1. pantā paredzēts, ka šā likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. 

Pēc būtības jebkura persona vēršas valsts iestādē ar iesniegumu, lai noregulētu konkrētas tiesiskās attiecības. Konkrētas tiesiskās sekas var tikt panāktas administratīvajā procesā (pieteikums par to izskatāms administratīvā procesa kārtībā) vai citā procesā (piem., kriminālprocesā). 

Iesniegumu likums ir attiecināms uz visiem tiem gadījumiem, kad privātpersona vēršas iestādē ar lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, kas ietilpst attiecīgās iestādes kompetences jomā, un iesnieguma izskatīšanu neregulē kāds cits likums. Kaut arī personai nav individuālu subjektīvo tiesību kā atbildi uz iesniegumu sagaidīt konkrētas rīcības un pārmaiņas valsts pārvaldē, personai ir tiesības noteiktos gadījumos sagaidīt uz savu iesniegumu atbildi pēc būtības. 

Atsevišķos gadījumos pēc iesnieguma saņemšanas Valsts policijā var būt uzsākta resoriskā pārbaude, kuras īstenošanas laikā amatpersona rīkojas saskaņā ar likuma “Par policiju” 14.¹ pantā noteikto, tas ir, policija resorisko pārbaudi var uzsākt, lai pārbaudītu, kā tiek ievērotas tiesību normas, kuru izpildes kontrole un uzraudzība tai uzdota. 

Citos gadījumos resoriskās pārbaudes īstenošana var būt balstīta uz likuma “Par policiju” 10. pantā noteikto (policijas darbinieka pamatpienākumi saskaņā ar policijas uzdevumiem un policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei) un ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 373. pantā noteikto (ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentajai iestādei. Ar resorisko pārbaudi Kriminālprocesa likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras). 

Gadījumos, kad pēc saņemtā iesnieguma izvērtēšanas tiek uzsākts kriminālprocess Kriminālprocesa likuma 369. panta kārtībā, procesa virzītājam saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 372. panta piekto daļu ir pienākums triju darba dienu laikā par to informēt personu, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, izņemot ārstniecības personas, iestādi vai personu, kura par kriminālprocesa uzsākšanu ir informēta izmeklēšanas darbību rezultātā. 

Turklāt, balstoties uz Kriminālprocesa likuma 333.¹ pantu, procesā iesaistītā persona savu vai citas personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai var iesniegt pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu procesa virzītājam vai likumā noteiktajos gadījumos citai amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesuālo darbību. 

Pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata neatkarīgi no šā dokumenta nosaukuma, ja vien tā saturā izteikts ar konkrēto kriminālprocesu saistīts priekšlikums, kas ir būtisks kriminālprocesa mērķa sasniegšanai vai personas tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanai. Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 334. pantu, pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu kriminālprocesā izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien Kriminālprocesa likumā nav noteikts citādi. Ja lēmumu par pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas. 

Papildus tam kriminālprocesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 336. pantu var iesniegt sūdzību par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu. 

Tādos gadījumos sūdzības saņēmējam ir pienākums ievērot Kriminālprocesa likuma 342. panta prasības un triju darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas lemt par šīs sūdzības izskatīšanu vai tās nosūtīšanu pēc piekritības. Sūdzības izskatīšanas termiņš ir noteikts Kriminālprocesa likuma 343. pantā, un tas ir 30 dienas pēc tās saņemšanas. Ja sūdzības saturs attiecībā uz jau izskatītā sūdzībā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies, sūdzība netiek izskatīta, tomēr, balstoties uz Kriminālprocesa likuma 343. pantu, par to jāpaziņo iesniedzējam. 

Likumā “Par policiju”, Kriminālprocesa likumā un Administratīvās atbildības likumā ir noteikti konkrēti gadījumi, kuros Valsts policija informē iesniedzēju. 

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 21. maija lēmumā lietā Nr. 670003021, SKA-932/2021 ECLI:LV:AT:2021:0521.SKA093221.3.L atzīts: nav pamata uzskatīt, ka Iesniegumu likuma kārtībā privātpersona nevarētu prasīt nekādu iestādes viedokli par tās kompetencē esošu jautājumu. Ar viedokli var saprast arī iestādes vērtējumu vai skaidrojumu par to, kā interpretējama kāda tiesību norma. Tāpat viedoklis var būt iestādes vērtējums vai skaidrojums par to, vai noteikta iestādes vai amatpersonas rīcība atbilst tiesību normām, vai ir sasniegti politikas plānošanas dokumentos noteiktie mērķi, vai kāda iestādes plānotā darbība atbilst šiem mērķiem u. tml. Šādus viedokļus privātpersona var prasīt iestādei sniegt Iesniegumu likuma kārtībā. 

Atklātumu policijas darbībā regulē likuma “Par policiju” 6. pants. Proti, policija dienesta interesēs par savu darbību informē valsts un pašvaldību iestādes, kā arī iedzīvotājus. Policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras ir valsts noslēpums vai cits ar likumu īpaši aizsargāts noslēpums, kuras satur komercnoslēpumu vai patentu noslēpumu. Tāpat aizliegts izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus bez prokurora vai izmeklētāja tiešā priekšnieka atļaujas, kā arī materiālus, kuri ir pretrunā nevainīguma prezumpcijai. Policijai aizliegts izpaust ziņas, kuras aizskar cilvēku personisko dzīvi, kā arī fizisko un juridisko personu godu un cieņu, ja šī darbība nenotiek tiesiskās kārtības nostiprināšanas un izmeklēšanas interesēs. 

Informācijas atklātības likums attiecas uz gadījumiem, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt datus, no kuriem kaut kas tiek uzzināts. Informācijas atklātības likums regulē informācijas, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, pieejamību sabiedrībai (tostarp konkrētai personai). Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Tāpat tas attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē. Informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Likums nosaka pienākumu iestādei sniegt informāciju pēc savas iniciatīvas vai privātpersonas pieprasījuma, ievērojot labas pārvaldības principu. Informāciju, uz kuru šis likums attiecas, iedala vispārpieejamā un ierobežotas pieejamības informācijā. 

Vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija, savukārt ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. 

Informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot Informācijas atklātības likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu. Informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, izņemot šā likuma 7. pantā minēto gadījumu. Informācijas autors vai iestādes vadītājs var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā arī šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa izbeigšanās. Ja beidzies termiņš, uz kādu informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, vai ja ierobežotas pieejamības statuss ir atcelts pirms likumā noteiktā termiņa, šāda informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju. Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu; kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai; kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu; par fiziskās personas privāto dzīvi; kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu; kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā “NATO UNCLASSIFIED” vai “LIMITE”. 

Rezumējot, lai nodrošinātu personas (piemēram, iesniedzēja) savlaicīgu un pilnīgu informēšanu par iesnieguma (piemēram, par interešu aizskārumu) izskatīšanas vietu, virzību un rezultātu, Valsts policijā nodarbinātajiem jāievēro labas pārvaldības princips un, saņemot iesniegumu izskatīšanā, ievērojot normatīvo aktu prasības un likumā noteiktos termiņus, jāsniedz iesniedzējam atbilde pēc būtības, vienlaikus informējot par iesnieguma reģistrācijas datumu un numuru, atbildīgo Valsts policijas struktūrvienību un tās kontaktinformāciju. 

Savukārt iesnieguma izskatīšanas gaitā sniedzamā informācija jānodrošina atbilstoši Paziņošanas likuma 3. panta ceturtās daļas prasībām, ievērojot fizisko datu, komercnoslēpuma un citas ar likumu aizsargātas informācijas aizsardzību. 

Gadījumos, kad iesniegums izskatāms Iesnieguma likuma kārtībā, iesniedzējs jāinformē par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem atbilstoši šā likuma 5. panta trešajai daļai, sniedzot atbildi pēc būtības, saprātīgā termiņā, ņemot vērā jautājuma steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts citādi.