Labdien! Man pieder 1/3 domājamās daļas no vienstāvu ēkas, kurai ir atsevišķa ieeja. Zeme (1/3 daļa) no pašvaldības šobrīd tiek nomāta. Ir visi dokumenti, ka ir uzsākts nomātās zemes izpirkšanas process, gaidām no pašvaldības precīzu plānojumu. Cits ēkas domājamās daļas īpašnieks izmanto 100% teritorijas (1,5 ha). Mūsu ēkas domājamo daļu (durvju/logu pusi) viņš izmanto teritorijas piesārņošanai. Teritorijā ir metāllūžņu, automašīnu detaļu kaudzes, vairāk nekā 10 veļasmašīnas, plītis. Tiek izgāzti būvgruži, stikla pudeļu kaudzes, sadzīves atkritumi utt. Tas ir fiksēts ar fotoattēliem. Pirms kāda laika tika apzagta arī mūsu garāža, radot zaudējumus vairāku tūkstošu eiro vērtībā. Kaimiņš apgalvo, ka neko nav ne redzējis, ne dzirdējis. Ar kaimiņu vienoties par teritorijas izmantošanu sarunu ceļā nav iespējams. Ņemot vērā, ka nedzīvojam šajā ēkā ikdienā, mēs uzstādījām videonovērošanas kameru, kas nefilmē visu teritoriju, bet gan mūsu domājamās daļas ēkas priekšu (durvis, auto, ēkas priekšpusi, kuru kaimiņš izmanto saviem atkritumiem). Darām to tādēļ, ka iestādēm (pašvaldībai, policijai) ir nepieciešami pierādījumi. Divu dienu laikā videoierakstā fiksējām vairākus pārkāpumus, tai skaitā par teritorijas piesārņošanu, ugunsdrošības prasību neievērošanu, nepiederošu personu uzturēšanos teritorijā, kas izpētīja gan mūsu auto, gan citas pie ēkas novietotās un mums piederošās mantas. Neilgi pēc tam kopīpašnieks videonovērošanas kameru aizklāja. Par to mēs ziņojām policijai. Tagad no kopīpašnieka saņēmām ziņu ar saiti un paskaidrojumu, ka kopīpašumā bez visu īpašnieku piekrišanas ir aizliegts uzstādīt videonovērošanas kameru. Šī saite: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/37123-videokameru-uzstadisana-kopipasuma-2025. Kā mēs varam rīkoties šādā situācijā, ja policija un pašvaldības iestādes pieprasa pierādījumus, mūsu teritorija tiek piesārņota, mēs tiekam apzagti, bet nedrīkstam aizstāvēt un pasargāt savu īpašumu, ja cilvēks, kurš veic šīs nelegālās darbības, ir tas pats cilvēks, kurš aizliedz veikt videonovērošanu?
Iepazīstoties ar jautājumā aprakstīto situāciju, zvērināta advokāte Līga Mačuka norāda: “Strīds ir par nomātās teritorijas piesārņošanu, ugunsdrošību, nepiederošu personu uzturēšanos teritorijā u. c. jautājumiem, zeme ir pašvaldības īpašums. Es ierosinātu vērsties pie pašvaldības kā pie zemes īpašnieces un lūgt palīdzību situācijas risināšanā, norādot, ka jūs kā nomnieks pildāt savus pienākumus, bet otrs nomnieks veic darbības, kas neatbilst normatīvo aktu nosacījumiem. Vēršoties pašvaldībā, pievienojiet iesniegumam visus pierādījumus šajā sakarā – fotoattēlus, atbildi no pašvaldības policijas par videokameru izmantošanas aizliegumu u. c. Pašvaldībai kā zemes īpašniecei ir jāiesaistās šīs situācijas atrisināšanā. Vēlāk, kad zemes īpašuma tiesības būs nostiprinātas par labu jums zemesgrāmatā, varat ierosināt otram kopīpašniekam noslēgt zemes lietošanas kārtības līgumu, vienojoties par to, kuru zemes gabala daļu izmantos otrs kopīpašnieks un kuru – jūs. Ja būs noslēgts lietošanas kārtības līgums, tad otrs kopīpašnieks nevarēs izmantot jums piešķirto zemes gabala daļu, tātad nevarēs arī to piesārņot. Ja par šo jautājumu neizdosies vienoties, tad varat vērsties tiesā par lietošanas kārtības līgumu noslēgšanu.”
Savukārt zvērināta advokāte Ieva Timermane skaidro, ka LV portālā sniegtais komentārs par videonovērošanu, uz kuru lasītājs atsaucas, ir izsmeļošs: “Kopīpašniekiem ir tiesības kopīpašuma dalīta lietojuma jautājumus risināt mediācijas ceļā un tiesā. Jānošķir divi atšķirīgi jautājumi: videonovērošana sava īpašuma aizsardzībai, kas ir atļautā kārtā izdarīta darbība videofiksācija pierādījumu nostiprināšanai CSN un pārkāpumos pret vidi – piegružošana, piesārņošana, cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem u. tml. – un kas ir jāveic, tiklīdz to pamanāt, lai prasītu kompetentajām institūcijām pārkāpumus novērst (videofiksācijai jākalpo leģitīmam mērķim, to nedrīkstētu iesniegt noziedzniekiem atriebīgu mērķu īstenošanai: tas būtu datu apstrādes pārkāpums vai pat līdzdalība uzkūdīšanas formā, kā to definē Krimināllikuma 20. panta trešā daļa). Videonovērošanu sabiedriskās kārtības uzturēšanai veic pašvaldība. Civillikuma 1068. pants diezgan skaidri norāda, ka vienpersoniski “aizņemt” kopīpašumu ar “iesēšanos” nav atļauts, ja kopīpašnieki nevar vienoties, tad kopīpašumu var arī izbeigt, pārdodot izsolē. Katrs gadījums ir individuāls.”
Plašāk par tematu LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
