Arī administratīvā pārkāpuma procesā ir tiesības piemērot piespiedu atvešanu uz tiesu.

Administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā nosaka Administratīvās atbildības likums (AAL).

Atbilstoši ALL 41. panta otrajai daļai pie atbildības saucamajai personai ir šādi pienākumi:

• noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā;
• nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi;
• paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā;
• pārtraukt pārkāpumu, par kuru tā tiek saukta pie atbildības;
• ievērot piemēroto procesuālo piespiedu līdzekli.

AAL 70. pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesā var piemērot šādus procesuālos piespiedu līdzekļus:

• administratīvo aizturēšanu;
• atstādināšanu no transportlīdzekļu un kuģu vadīšanas un gaisa kuģu pilotēšanas;
• tiesību izmantošanas apturēšanu;
• piespiedu atvešanu uz tiesu.

Proti, lai nodrošinātu procesa dalībnieka, liecinieka vai eksperta piedalīšanos procesuālajā darbībā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas aicinājuma, attiecīgajai personai var piemērot piespiedu atvešanu. Lēmumā par piespiedu atvešanu norāda, kas, kur, kad un kādā nolūkā jāatved un kurai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana (skat. AAL 74. pantu).

Kā paskaidrots AAL skaidrojumos, piespiedu atvešanu var piemērot visiem procesa dalībniekiem, tostarp lieciniekiem un ekspertiem:

“Lai gan AAL netiek paredzēti izņēmumi, taču līdzīgi kriminālprocesa regulējumam grūtniecēm vai akūti slimām personām, ja šo faktu apliecinājis ārsts, piespiedu atvešanu varētu piemērot tikai īpašos izņēmuma gadījumos. Tāpat cietušajam šo piespiedu līdzekli varētu piemērot tiktāl, ciktāl procesuālajā darbībā ir nepieciešama viņa personiska pienākumu izpilde.

Piespiedu atvešana piemērojama tikai tad, ja procesa dalībnieks, eksperts vai liecinieks savus pienākumus nepilda bez attaisnojošiem iemesliem.

Piespiedu atvešanu administratīvā pārkāpuma procesā var piemērot tikai tiesa. Lai to piemērotu, tiek sagatavots motivēts lēmums, kurā norāda, kas, kur, kad un kādā nolūkā jāatved un kurai policijas iestādei uzdota piespiedu atvešana. Minēto lēmumu izpilda attiecīgā policijas iestāde. Atrodot personu, kurai jāpiemēro piespiedu atvešana, policijas darbinieka pienākums ir personu iepazīstināt ar tiesas lēmumu un nogādāt viņu lēmumā minētajā vietā. Savukārt, ja persona netiek sastapta, tad policijas darbinieks sagatavo ziņojumu par iemesliem, kādēļ tiesas lūgumu nevarēja izpildīt. Par iemesliem paziņo tiesai.”[1]

Vienlaikus AAL skaidrojumos uzsvērts, ka piespiedu atvešana praksē var nebūt pats iedarbīgākais līdzeklis, lai nodrošinātu efektīvu un procesuāli ekonomisku procesu:

“Tāpēc šis piespiedu līdzeklis būtu jāpiemēro pamatoti un saprātīgi – gan izvēloties tā piemērošanu, gan tā izmantošanas biežumu. Praksē bieži vien tā piemērošana neattaisnojas, jo policijas darbiniekiem ir tiesības iekļūt dzīvojamā telpā, kurā atrodas persona, tikai likumā paredzētos gadījumos.

Ievērojot, ka piespiedu atvešanas mērķis ir nodrošināt personas pienākumu izpildi, piemēram, liecību sniegšanas nodrošināšanai, efektīvi būtu izmantojams valstī pieejamais tehniskais nodrošinājums. Piemēram, gadījumā, ja persona piespiedu kārtā vedama no Rīgas uz Daugavpili, lai sniegtu liecību, ja to ir iespējams nodrošināt, būtu izmantojama videokonference un persona nogādājama, piemēram, tuvākajā tiesā, kura to var nodrošināt. Minētais veids nodrošinātu personas pienākumu izpildi, turklāt samazinātu valsts un personas izdevumus.”[2]

[1] Autoru kolektīvs. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 261. lpp.

[2] Turpat, 262. lpp.