Civillikuma 91. pants noteic, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:

• manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
• priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
• manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā;
• laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
• manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktos minētā manta.

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatās.

Saskaņā ar Civillikuma 89. pantu katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šā laulātā manta.

Iegādājoties vai maiņas gadījumā, samainot nekustamos īpašumus, būtu jāpieņem, ka tā ir jūsu atsevišķā manta, bet strīda gadījumā būs pienākums pierādīt, ka īpašuma iegādē ir izmantoti tikai jūsu atsevišķie līdzekļi (atsevišķa manta). Iegādājoties nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā ir jāizdara atzīme, ka konkrētais īpašums ir jūsu atsevišķā manta.