Labdien! Esmu dzīvokļa īpašniece daudzdzīvokļu mājā. Mājas pārvaldīšana no pašvaldības nav pārņemta. Māja atrodas uz privātpersonas zemes, maksājam zemes lietošanas maksu. Mājas vecākais apgalvo, ka 2026. gadā zeme obligāti jāizpērk, citādi, ja atteiksimies, zemi var izpirkt jebkura persona un prasīt no dzīvokļu īpašniekiem jebkādu summu par zemes nomu. Vai tā ir?
No izklāstītās situācijas nav skaidrs, kāds pamatojums ir šādai mājas vecākā sniegtajai informācijai. Tiesību aktos nav vispārējas prasības, ka daudzdzīvokļu mājām (dzīvokļu īpašniekiem), kas atrodas uz citām personām piederošas zemes, tā obligāti jāizpērk 2026. gadā.
Piespiedu dalītā īpašuma gadījumos zemes izpirkšanai ir speciāls regulējums. Lai to izmantotu, šajā procesā jāpiedalās un jālemj mājas kopībai. Tātad dzīvokļu īpašniekiem par to jābūt informētiem.
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums paredz dzīvokļu īpašnieku tiesības izpirkt mājai funkcionāli nepieciešamo zemi un veicamo darbību kopumu, kam jānoslēdzas ar vienota īpašuma izveidi.
Lai izmantotu šajā likumā noteiktās iespējas, iedzīvotājiem jāpieņem lēmums par zemes izpirkšanu. Pašvaldībai jānosaka funkcionāli nepieciešamā zeme, un Valsts zemes dienestam zeme jāreģistrē un jānosaka tās cena.
Lai uzsāktu zemes izpirkšanu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu. Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir tiesiskais pamats, lai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas, pieņemtu lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.
Likumā katrai darbībai ir noteikti termiņi.
Pašvaldība lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu.
Valsts zemes dienests nosaka zemesgabala cenu un paziņo par to dzīvokļu īpašniekiem. Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā atsavināšanas cenas daļu atbilstoši sava dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Šajā procesā piedalās zvērināts tiesu izpildītājs. Pēc likumā noteikto secīgo darbību izpildes dzīvokļu īpašniekiem zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā jāiemaksā zemes atsavināšanas cena. Zvērināts tiesu izpildītājs to pārskaitīs zemes īpašniekam.
Atsavināšanas tiesība ir izmantota, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos zvērināta tiesu izpildītāja vestajā lietā par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ir pieņēmuši lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu un iemaksājuši atsavināšanas cenu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.
Zemes izpirkšana ir daudzsoļu process. Tas var apstāties (neizdoties) pat neilgi pirms nobeiguma, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem nesamaksā pirkuma cenu. Likuma 14. pantā (“Atsavināšanas cenas samaksas kārtība un sekas”) paredzēts: ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka atsavināšanas tiesība atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajam nav izmantota, zvērināts tiesu izpildītājs bez liekas kavēšanās atmaksā depozīta kontā veiktās iemaksas atsavināšanas tiesības izmantošanai personām, kuras tās veikušas, un izbeidz lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.
Zemesgabala īpašnieki, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, kā arī mājas pārvaldnieks var iepazīties ar zvērināta tiesu izpildītāja lietas materiāliem par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 4. panta (“Atsavināšanas tiesība”) piektā daļa nosaka: ja atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa laikā mainās zemesgabala īpašnieks, tā ieguvējs stājas iepriekšējā zemesgabala īpašnieka vietā, pārņemot visas tā tiesības un saistības, kas saistītas ar atsavināšanas tiesības izmantošanu.
Lai zemi izpirktu šajā likumā noteiktajā kārtībā, nav nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana.
Likums neuzliek ne pienākumu, ne obligātu prasību zemi izpirkt – to var atsavināt pēc mājas dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas.
Pašvaldībā varat noskaidrot, vai no konkrētās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir saņemts iesniegums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu.
Dzīvokļu īpašniekiem arī līdz šim ir bijušas un joprojām ir tiesības izpirkt domājamās daļas no dzīvojamai mājai nepieciešamā zemesgabala, pusēm (zemes īpašniekam un dzīvokļa īpašniekam) par to attiecīgi vienojoties. Ja piespiedu dalīto īpašumu izbeidz uz savstarpējas vienošanās pamata, tad tā izbeigšanai nav piemērojama Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktā kārtība.
Ja zemes īpašnieks pārdod savu zemi, arī jaunajam zemes īpašniekam ir saistošs pašreiz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrajā daļā paredzētais likumiskās lietošanas maksas apmērs – 4% gadā no lietotās zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 eiro gadā.
Vairāk par zemes izpirkšanu varat uzzināt LV portāla publikācijās >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
