Radies jautājums par dzīvokli un zemi, kas zem tā pieder citai fiziskai personai, kura saņem zemes nomas maksu ar apsaimniekotāja starpniecību. Kādu nomas maksu par zemi tās īpašnieks drīkst prasīt? Vai ir kādi “griesti”? Esmu dzirdējusi, ka zemi var atpirkt, bet kā? Un kāds process jāiziet? Kādu samaksu zemes īpašnieks par to drīkst prasīt? Vai tiesa, ka zemi atpirkt var tikai ar visas mājas kopības lēmumu? Ko darīt, ja mājā visi nepiekrīt? Vai jāiesūdz tiesā mājas kopība? Paldies!
Dalītajos īpašumos likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā. Maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz 15 eiro apmērā.
To nosaka likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. pants.
Privatizēto dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājās, kuras atrodas uz citas personas zemes (līdz ar to pastāv piespiedu dalītais īpašums), var izpirkt mājai funkcionāli nepieciešamo zemi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā (vai arī citādi vienojoties ar zemes īpašnieku, ja vien kārtība nav pretrunā likumam). Proti, lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jāpieņem lēmums, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas noteikumus.
Saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 7. pantu dzīvokļu īpašnieki atsavināmo zemi izpērk par atsavināšanas cenu, kuru veido atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību un zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa (Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto kadastrālo vērtību).
Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā atsavināšanas cenas daļu atbilstoši sava dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram (saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem par dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēru).
Dzīvokļu kopības pieņemtie lēmumi, ja tie ir pieņemti tiesību aktos noteiktajā kārtībā, ir saistoši visiem kopīpašniekiem. Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuriem pieder vairāk nekā puse no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem.
Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai viņai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Uzzini vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
