Labdien! Strādāju pašvaldības iestādē. Katra gada noslēgumā, ņemot vērā manu ikgadējo darbības novērtējumu, saņemu prēmiju, taču es nevienu gadu neesmu iepazīstināts ar novērtēšanas rezultātiem. Proti, prēmija tiek saņemta, taču pamatojuma konkrētam naudas apmēram manā rīcībā nav. Es nezinu, kādas vadības ieskatā ir manas stiprās puses, kādas būtu jāstiprina. Iepriekš minētais izslēdz jebkādu iespēju uzlabot savus darba rezultātus, jo man vienkārši par to nav informācijas. Cik man zināms, šāda veida slepus izvērtēšana tiek atbalstīta arī no pašvaldības vadības puses. Kura iestāde ir kompetenta izvērtēt konkrētās pašvaldības iestādes vadības rīcību situācijā, kuru aprakstīju? Domē nav jēgas vērsties, jo vienīgais rezultāts, kuru panākšu, būs apstāklis, ka pret mani uzsāks vajāšanas kampaņu, kas noteikti rezultēsies ar atbrīvošanu no amata.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 16. panta otrā daļa paredz, ka amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām – šo institūciju darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).
Atlīdzības likuma komentāros ir skaidrots, ka “citām valsts institūcijām un pašvaldībām ir jāizstrādā sava prēmēšanas kārtība, ko var ietvert arī darba koplīgumā, kurā paredz konkrētos prēmiju apmērus, ievērojot likumā noteikto maksimumu, un salāgo prēmēšanas nosacījumus ar savu darba izpildes novērtēšanas sistēmu. Ja institūcijā nav ieviesta amatpersonu (darbinieku) ikgadējās novērtēšanas sistēma, prēmijas izmaksai nav pamata”[1].
Ievērojot minēto, atbilstoši Atlīdzības likuma 16. panta otrajā daļā paredzētajam, ja pašvaldībā, kurā strādājat, tiek veikta ikgadējā darbības novērtēšana, tad iestādes normatīvajos aktos ir jābūt noteiktam prēmijas apmēram un izmaksas kārtībai. Līdz ar to aicinām iepazīties ar pašvaldības izstrādāto nodarbināto darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību un iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas regulē atlīdzības jautājumus.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 586 “Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 1. punktu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde pašvaldību attīstības un uzraudzības jomā. Savukārt Valsts darba inspekcijas kompetencē ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Attiecīgi aicinām par jautājumā aprakstīto situāciju vērsties kādā no šīm institūcijām (vai abās).
[1] Pastars E., Ošiņa I., Rācenājs K. Atlīdzības likums ar komentāriem. Rīga, 52. lpp. Pieejams: https://www.cobalt.legal/wp-content/uploads/2023/04/atlidzibaslikumsarkomentariem_2-1_d539df95.pdf.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
