Vecāku tiesību un pienākumu saturs, kā arī no aizgādības tiesībām radušos domstarpību un strīdu izšķiršanas kārtība ir noteikta Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk – Civillikums).

Civillikuma 177. un 178.pantā noteikts, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā un vecāki realizē kopīgu bērna aizgādību, proti, jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi.

Uz vecāku savstarpējas vienošanās pamata vai uz tiesas sprieduma pamata var tikt nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Tas nozīmē, ka par bērna dzīvē būtiskiem jautājumiem ir tiesības lemt vienam vecākam, nejautājot otra vecāka viedokli, piemēram, par izglītību, veselības jautājumiem, dzīvesvietas maiņu u.tml.

Tādējādi, ja viens no vecākiem uzskata par bērna interesēm nepieciešamu noteikt viena vecāka atsevišķu aizgādību un otrs vecāks tam nepiekrīt, jautājums jārisina civiltiesiskā kārtībā, un ir sniedzama prasība tiesā. Tiesa, izvērtējot bērna psiholoģisko un emocionālo saikni ar katru no vecākiem un katra vecāka spējas un vēlmi nodrošināt bērna interesēm atbilstošus apstākļus un audzināšanu, pieņems spriedumu par atsevišķas aizgādības tiesību piešķiršanu vienam no bērna vecākiem.

Attiecībā uz saskarsmes tiesības īstenošanu ar bērnu Civillikuma 182.pantā noteikts, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa.

Tādējādi, ja vecāku starpā pastāv strīds par saskarsmes tiesību ar bērnu īstenošanu, tam vecākam, kura tiesības tiek aizskartas (liegta saskarsme ar bērnu), ir tiesības ar prasības pieteikumu vērsties tiesā un lūgt tiesu atrisināt vecāku starpā esošu strīdu, pieņemot konkrētu lēmumu. Nosakot saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u.tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku.

Gadījumos ja vienam vecākam ir bažas, ka tas vecāks, kura aprūpē atrodas bērns, nepilnvērtīgi nodrošina bērna aprūpi un audzināšanu, viņam ir tiesības vērsties otra vecāka dzīvesvietas bāriņtiesā ar lūgumu pārtraukt šim vecākam bērna aizgādības tiesības. Pieņemot lēmumu, bāriņtiesa, iegūstot vispusīgu informāciju, izvērtēs bērna aprūpes nodrošināšanu vecāka ģimenē atbilstoši bērna vecumam un veselības stāvoklim, kā arī izvērtēs vecāka prasmes rūpēties par bērnu un audzināšanas metodes utt. Bāriņtiesas pienākums, pieņemot jebkādu lēmumu, kas skar bērna turpmāko dzīvi, ir prioritāri nodrošināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību.

Aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli norādīti Civillikuma 203.panta pirmajā daļā un analoģiski Bāriņtiesu likuma 22.panta pirmajā daļā. Saskaņā ar Civillikumā noteikto, ja ar bāriņtiesas lēmumu vienam no vecākiem pārtrauc aizgādības tiesības, bērna aprūpi īsteno otrs vecāks, bet, ja arī tam ir šķēršļi, bāriņtiesa gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi.