Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” personām, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (uz pirkuma līguma, zemes nomas līguma, privatizācijas dokumentu vai mantojuma dokumentu pamata) esošas būves atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes, zemes nomas maksa tiek aizstāta ar maksu par zemes likumiskajām lietošanas tiesībām.
Atbilstoši likuma 38. panta otrajai daļai maksa par zemes likumiskajām lietošanas tiesībām ir 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās (universālās) vērtības, bet ne mazāka par EUR 50 gadā (netiek aplikta ar PVN).
Būves īpašniekam/tiesiskajam valdītājam ir pienākums segt arī maksāšanas paziņojuma/rēķina sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas līdz EUR 15,00 (15,00 EUR ir maksimālā izmaksa gada ietvaros).
1. Vai likuma 38. panta otrās daļas noteikumi attiecas uz manu gadījumu? Mana garāža atrodas uz privātpersonas zemes un ir viena no 28 garāžām garāžu blokā (kopā visā kompleksā ir apmēram 100 garāžas). Līdz šim maksāju zemes īpašniecei tiesas spriedumā noteikto nomas maksu 9,98 EUR par gadu.
2. Vai turpmāk jāmaksā 50 EUR, jo 4% no universālās kadastra vērtības iznāk mazāk par 50 EUR?
3. Vai tiesas spriedums uzskatāms par spēkā neesošu sakarā ar to, ka zemes nomas maksa tiek aizstāta ar maksu par zemes likumiskajām lietošanas tiesībām?
Pirmšķietami jāsecina, ka uz jūsu gadījumu varētu attiecināt likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, tostarp likuma 38. panta otro daļu, kas paredz būves īpašniekam uz likuma pamata pienākumu maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Lai ēku atzītu par patstāvīgu īpašuma priekšmetu, t. i., būtu tiesisks pamats zemes piespiedu nomas attiecību konstatēšanai uz likuma pamata, svarīgi ir tas, lai ēka būtu uzcelta (vai iegūta īpašumā uz cita tiesiska pamata) līdz 1992. gada 1. septembrim, turklāt atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem likumiem (skat. likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14. panta pirmās daļas 1. punktu). Tātad piespiedu dalītais īpašums vēsturiski veidojies likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā noteiktajos gadījumos. Uz šiem gadījumiem ir attiecināmas zemes likumiskās lietošanas tiesības, kas aizstāj piespiedu nomas attiecības.
Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trijos posmos, ņemot vērā jūsu situāciju, tas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, proti, visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības 2022. gada 1. janvārī tiek regulētas ar spēkā esošu nomas līgumu vai tiesas nolēmumu (likuma 42. panta otrā daļa).
Likums nosaka bāzes likumiskās lietošanas maksu – 4% gadā no attiecīgās ēkas ekspluatācijai nepieciešamā zemes gabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 50 eiro gadā. Likumā noteiktā likumiskās lietošanas maksa nav maināma tiesas ceļā.
Piespiedu nomas reforma neaizliedz iespēju pusēm vienoties par citu maksas apmēru (mazāku vai lielāku) vai iespēju zemes īpašniekam atteikties arī no minimālās maksas saņemšanas (50 eiro gadā). Ja pusēm ir savstarpēji saskanīga griba, tad tās var vienoties par citu maksas apmēru arī likumiskās zemes lietošanas tiesībās. Tomēr nevienu pusi nevar piespiest vienoties par kaut ko citu kā tikai likumā paredzēto – ja vienošanās nav, tad puses saista tas, ko paredz likums.
Tāpat pastāv iespēja vienoties par lielāku maksu nekā likumā paredzētā. Šī iespēja ir modelēta tādiem gadījumiem, kad uz zemes īpašnieka zemes atrodas gan tam pašam, gan citām personām piederošas būves un personu kopums lieto konkrēto teritoriju. Šādās situācijās, piemēram, ja zemes īpašnieks ar saviem resursiem uztur visu kopējo teritoriju (zāles pļaušana, sniega tīrīšana, piekļuves ceļu uzturēšana utt.), var būt gadījumi, kuros patstāvīgās būves īpašnieks piekrīt maksāt lielāku maksu, lai viņam nebūtu jānodrošina savas lietošanā esošās zemes atsevišķa uzturēšana (skatīt Tieslietu ministrijas skaidrojumu “Piespiedu nomas reforma”).
Saskaņā ar likuma 42. panta trešo daļu tiesas nolēmumā noteiktā nomas maksa nav spēkā ar 2023. gada 1. janvāri.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
