Tas, ka uz tiesas sēdi nav ieradies kāds lietas dalībnieks, nav šķērslis tiesai uzsākt lietas izskatīšanu un arī pabeigt izskatīt lietu, izņemot, ja tiesa atzīst neierašanās iemeslu par attaisnojošu.  

Civilprocesa likuma 209. pants nosaka gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, savukārt 210. pantā ir minēti gadījumi, kad tiesai ir tiesības atlikt lietas izskatīšanu. Līdz ar to tas, vai lietas izskatīšanas notiks vai tiks atlikta, būs atkarīgs no neierašanās iemesliem un tiesas ieskata. 

Atbildētāju uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” aicina Civilprocesa likuma 59. pantā noteiktajos gadījumos, proti, tad, ja nav izdevies noskaidrot atbildētāja dzīvesvietu. Vienlaikus prasītājs neatkarīgi no aicinājuma publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir tiesīgs tiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina arī citos laikrakstos, norādot pavēstes saturam atbilstošu aicinājuma tekstu. 

Civilprocesa likuma 150. pants noteic:  

(1) ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumu, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 150 eiro; 

(2) ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 150 eiro; 

(3) ja atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumu, nav ieradies uz sagatavošanas sēdi un nav paziņojis savas neierašanās iemeslu, tiesa var sagatavošanas sēdē taisīt aizmugurisku spriedumu. 

Vairāk uzziniet LV portālā: 

• Neierašanās uz tiesas sēdi – kādas tam var būt sekas? 
• Par un ap tiesāšanos – lietas dalībnieki, liecinieki un juridiskie pārstāvji 
• Par un ap tiesāšanos. Kā norit tiesas sēde