Konkrēto situāciju ārējie normatīvie akti neregulē. Vienlaikus, ja esat dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu namā, tad Dzīvokļu īpašuma likuma 9. pants nosaka šādas dzīvokļa īpašnieka tiesības: 

1) valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem; 

2) atsavināt, tai skaitā dāvināt, dzīvokļa īpašumu; 

3) ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām dzīvokļa īpašumu; 

4) nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām; 

5) iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas; 

6) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 

7) lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi. 

Savukārt dzīvokļu īpašnieka pienākumi ir noteikti minētā likuma 10. pantā:  

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; 

3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 

4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; 

5) maksāt zemes nomas maksu vai likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 

6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; 

7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; 

8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus; 

9) ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus; 

10) atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu; 

11) iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu; 

11¹) iesniegt šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā un apjomā aktuālu kontaktinformāciju, kas nepieciešama saziņai ar pārvaldnieku, kā arī ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu saistītu uzaicinājumu un paziņojumu saņemšanai; 

12) atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram nodrošināt finansējumu dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei pret trešām personām. 

Saskaņā ar likuma 15. pantu, dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašnieku kopību veido visu šo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki.  

Saskaņā ar likuma 16. pantā noteikto,  dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. 

No iepriekšminētā izriet, ka jautājumu par kāpņutelpas durvju lietošanas kārtību jums ir tiesības rosināt izskatīt jūsu dzīvojamās mājas kopībai, piemēram, mājas dzīvokļu īpašnieku sanāksmē. Tādējādi ikviens dzīvokļa īpašnieks varēs par jautājumu izteikt argumentētu viedokli. Dzīvokļu īpašnieku kopība arī šajā jautājumā ir tiesīga balsojot pieņemt visiem dzīvojamās mājas iedzīvotājiem saistošu lēmumu.