Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 12. daļa paredz: ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, tad maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma, iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. 

Likumā nav ierobežojuma vienlaikus reģistrēt saimniecisko darbību citā jomā un citā nodokļu režīmā.  

Saimnieciskās darbības veicējiem ir iespēja maksāt vispārējos nodokļus (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli) vai mikrouzņēmumu nodokli.  

Mikrouzņēmums, kas ir izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli, vienlaikus par ienākumiem no saimnieciskās darbības nevar maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai samazināto patentmaksu. 

Taču minētais nosacījums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju – nekustamā īpašuma izīrētāju, kas izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, paziņojot VID par to, ka saimnieciskās darbības ienākumu nosaka saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmito daļu, kas paredz nepiemērot izdevumus un ienākumam piemērot 10% likmi.