Labdien! Bijusī sieva grib doties ceļojumā uz Krieviju un prasa piekrišanu izceļošanai ar bērnu. Es negribu dot atļauju un parakstīt dokumentu sakarā ar situāciju Krievijā, jo tas attiecas uz bērna drošību utt. Bijusī sieva grib vērsties bāriņtiesā. Vai man kā tēvam ir tiesības nedot atļauju izbraukšanai? Es neiebilstu, ja, piemēram, viņi grib braukt uz Albāniju, jo uzskatu, ka ceļošana uz turieni manam bērnam ir droša. Ar bērnu es vienmēr tiekos, gribu ņemt viņu pie sevis biežāk, bet māte to neļauj principu dēļ un pieprasa parakstīt man pilnvaru. Viņa teica, ka atļauju man neprasa, viņai ir vajadzīgs parakstīts papīrs. Parasti, kad bērns ar māti izbrauc ceļojumā uz ES valstīm, bērna māte mani iepriekš par to nebrīdina. Bērns man piezvana no lidostas un saka, ka kaut kur lidos. Vai to vajadzētu darīt bērna mātei, nevis bērnam? Vai bērna mātei būtu man obligāti jāpaziņo, uz kādu laiku mans bērns izbrauc no valsts un uz kurieni tieši dodas? Diemžēl saziņa ar bērna māti ir sarežģīta, viņa atsakās komunicēt. Visu informāciju par savām gaitām man nodod bērns pats.
| Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva. |
Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā norāda: ja vien vecāki nav vienojušies vai ar tiesas nolēmumu nav nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, tad vecāku kopīga aizgādība turpinās arī pēc viņu šķiršanās. Saskaņā ar Civillikuma 178. pantu šķirti vecāki kopīgi pieņem lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību. Lai nodrošinātu bērna labākās intereses un vecāku kopīgu lēmumu pieņemšanu, vecākam, kurš dodas ceļojumā ar bērnu, jāinformē otrs vecāks.
Bērna interesēs ir vecāku domstarpības risināt mierīgā ceļā, vecākiem savstarpēji vienojoties un rodot konstruktīvu risinājumu, tostarp par komunikāciju un informācijas apmaiņu gadījumos, kad tiek ceļots kopā ar bērnu. No jūsu rakstītā noprotams, ka līdzšinējā saziņa tēvam ar bērna māti bijusi sarežģīta, tāpēc bāriņtiesa aicina izmantot mediācijas pakalpojumu vecākiem. Plašāka informācija pieejama Sertificētu mediatoru padomes tīmekļvietnē.
Ja iepriekšminētie soļi nav bijuši rezultatīvi, tad vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 76. pants noteic, ka bērns var šķērsot valsts robežu abu vecāku vai viena no tiem, vai aizbildņa, vai viņu pilnvarotas personas pavadībā. Obligātās izglītības vecumu sasniedzis bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi ar abu vecāku vai viena no tiem, vai aizbildņa piekrišanu. Parasti īslaicīgiem ceļojumiem bērnam ar vienu no vecākiem otra vecāka piekrišana nav nepieciešama, ja vien nav tiesas nolēmuma vai īpašas vienošanās, kas to nosaka. Otra vecāka piekrišana bērna izceļošanai no valsts nepieciešama noteiktos gadījumos: ja plānota pastāvīgās dzīvesvietas maiņa citā valstī vai ja bērns ar vecāku ceļo uz valsti ārpus Šengenas zonas, vai ja vecākiem par šo jautājumu ir noslēgta vienošanās.
Šengenas zonas un Eiropas Savienības valstīs parasti nav nepieciešama otra vecāka pilnvara, ja bērns ceļo ar vienu no vecākiem, tomēr dažas valstis var pieprasīt papildu dokumentus, tāpēc ieteicams iepriekš vienmēr pārbaudīt konkrētās valsts prasības, uz kuru paredzēts ceļojums.
Vienlaikus Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesa atgādina, ka Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Krieviju sakarā ar saspringto starptautiskās drošības situāciju un neprognozējamo iekšpolitisko attīstību.
Tāpat arī bāriņtiesa, ņemot vērā situācijas sarežģītību gan no juridiskā, gan bērna drošības aspekta, aicina jūs vērsties pašvaldības bāriņtiesā, lai rastu labāko risinājumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
