Miastēnija ir reta autoimūna slimība, kas izraisa progresējošu muskuļu vājumu. Tā var skart jebkuru no gribai pakļautiem muskuļiem – sākot ar acu plakstiņu noslīdēšanu vai redzes dubultošanās epizodēm, līdz pat roku, kāju vai norīšanas muskuļu iesaistīšanai. Latvijā ar miastēniju slimo aptuveni 200 pacientu, un ik gadu tiek atklāti vidēji 30 jauni saslimšanas gadījumi. Slimības diagnosticēšana ir sarežģīta, jo simptomi bieži tiek skaidroti ar nogurumu vai citu slimību pazīmēm.
“Šodien esmu ļoti satraukusies, bet arī lepna – tāds valstisks lepnums, ka mēs to darām un ka mums ir tāda iespēja,” pēc terapijas saņemšanas stāsta Marija. “Ilgi cīnījāmies, lai tas notiktu. Paldies ārstiem, paldies manam organismam, ka sagaidīja šīs zāles, un paldies manai valstij, kas sadzirdēja un palīdzēja.
Kad šajā slimībā ir krīzes punkti, tas nav viens solis atpakaļ – tie ir simts soļi atpakaļ. Ar medikamentiem es varu būt pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Varbūt nekad neskriešu krosu, bet varu baudīt ikdienas lietas. Citādi dzīve ir jāpakārto tam, kā no rīta jutīšos – dažreiz no mājas izeju, citreiz ne.”
Stradiņa slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra neiroloģe Dr. Ieva Glāzere skaidro, ka ierastā standarta miastēnijas ārstēšana balstās uz imūnsupresiju – imūnās atbildes nomākšanu, kas vienlaikus palielina infekciju risku. Jaunā terapija ar medikamentu Efgartigimod alfa darbojas ar atšķirīgu mehānismu.
“Miastēnijas gadījumā organismā veidojas autoantivielas, kas uzbrūk muskuļu un nervu savienojumam - neiromuskulārajai sinapsei. Šis medikaments modulē imūno atbildi - palīdz organismam ātrāk tās noārdīt. Tas ir labs un ļoti nozīmīgs risinājums – papildus esošajiem medikamentiem tas nenomāc imūno sistēmu, bet mērķtiecīgi samazina patoloģiskās autoantivielas,” uzsver Dr. Glāzere. “Tādējādi mēs pacientu neapdraudam ar vēl lielāku imūnsupresiju.”
Eiropas Zāļu aģentūra šo terapiju apstiprināja 2022. gadā, un šobrīd – trīs gadus vēlāk – tā kļuvusi valsts apmaksāta arī Latvijā, padarot mūsu valsti par pirmo Baltijā, kas nodrošina šādu ārstēšanu. Drīzumā Stradiņa slimnīcā šo terapiju saņems vēl divi pacienti ar miastēniju.
“Šis ir gan pacientu un ārstu, gan industrijas un Veselības ministrijas, un Nacionālā veselības dienesta kopdarbs. Visu pušu aktīva iesaiste beidzot ir rezultējusies iespējā nodrošināt mūsdienīgu ārstēšanu sarežģītos gadījumos,” norāda Dr. Glāzere.
Stradiņa slimnīca turpina attīstīt reto slimību diagnostiku un ārstēšanu, sniedzot pacientiem pieeju modernākajām un zinātniski pamatotākajām terapijām.
Par Stradiņa slimnīcu
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir viena no lielākajām daudzprofilu slimnīcām valstī, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību. Stradiņa slimnīca ir vienīgā slimnīca Latvijā, kas nodrošina daudznozaru ārstēšanu, tostarp sirds ķirurģiju un orgānu transplantāciju. Stradiņa slimnīca nodrošina pirms un pēc diploma izglītību, veic zinātniskus pētījumus un nodrošina jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu Latvijā. Slimnīca ir septītais lielākais darba devējs valstī, kur strādā vairāk nekā 3500 darbinieku.
