Ir nošķirami piespiedu dalītā īpašuma un brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumi. Būves īpašniekam par zemi ir jāmaksā, taču ir atšķirīgs regulējums vienā vai otrā gadījumā. 

Piespiedu dalītais īpašums vēsturiski veidojies likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Civillikuma spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā noteiktajos gadījumos. Uz šiem gadījumiem ir attiecināmas zemes likumiskās lietošanas tiesības.    

Savukārt minētā panta pirmās daļas 5. punkts, kas bija spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim, pieļāva brīvprātīgā dalītā īpašuma izveidošanu. Proti, tie ir gadījumi, kad ēkas (būves) uzceltas uz nomātas zemes, ja zemes nomas līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem, un zemes īpašnieka un nomnieka līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības uz iznomātās zemes celt ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Tādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums. Piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējums (tātad zemes likumiskās lietošanas tiesības) neattiecas uz brīvprātīgo dalīto īpašumu. Brīvprātīgā dalītā īpašumā pušu tiesiskās attiecības, tostarp jautājumos par nomas maksu, regulē zemes nomas līgums, uz kura pamata nomnieks ir uzcēlis būvi uz iznomātāja zemes kā patstāvīgu īpašuma objektu. 

Savukārt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās likumā ir noteikts zemes likumiskās lietošanas tiesību saturs, tai skaitā zemes likumiskās lietošanas maksa – četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk par 50 eiro gadā. 

Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru.