Latvijā pases izsniegšana nav saistīta ar deklarēto dzīvesvietu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajā nodaļā personu apliecinošus dokumentus var saņemt neatkarīgi no personas dzīvesvietas, tostarp gadījumā, ja tādas nav (tomēr tad jārēķinās, ka tiks uzsākts administratīvā pārkāpuma process par dzīvesvietas nedeklarēšanu). 

No jautājuma nav pilnīgi skaidrs, kas domāts ar “pases anulēšanu”, jo viena situācija ir, kad personu apliecinošs dokuments tiek atzīts par nederīgu, bet cita, kad personai tiek atņemta pilsonība.  

Piemēram, Personu apliecinošu dokumentu likuma 16. pantā uzskaitīti gadījumi, kad pase ir lietošanai nederīga: 

• mainījies personas vārds vai uzvārds; 

• mainījies personas tiesiskais statuss (piemēram, pilsonība); 

• dokumentā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams vizuāli identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju, vai dokuments neatbilst noteiktajam paraugam; 

• dokumentā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes vai sākotnējā satura izmaiņas; 

• mainījušās dokumentā norādītās ziņas par dokumenta turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos; 

• personu apliecinoša dokumenta vai atgriešanās apliecības turētājs ir rakstveidā ziņojis par attiecīgā dokumenta zudumu Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, dokumenta izdevējiestādei vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai; 

• beidzies dokumenta derīguma termiņš; 

• dokumenta vietā izsniegts jauns personu apliecinošs vai pagaidu dokuments; 

• dokuments nav nodots šā likuma 13. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā (šajā punktā ir runa par 14 gadiem jaunākas personas likumiskā pārstāvja pienākumu mēneša laikā pēc minētā statusa zaudēšanas nodot bērna personu apliecinošu dokumentu citam likumiskajam pārstāvim, ja tāds ir, vai likumā noteiktajām iestādēm); 

• iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieka pilnvarots darbinieks ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu dokumenta turētājam izceļot no Latvijas Republikas, – uz lēmumā noteikto laiku. 

Latvijā tiek uzturēts Nederīgo dokumentu reģistrs, kurā tiek apkopotas ziņas par lietošanai nederīgiem personu apliecinošiem dokumentiem. 

Iedzīvotājiem ir pieejams Iekšlietu ministrijas Informācijas centra e-pakalpojums “Dokumenta pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā”, kur, norādot pārbaudāmā dokumenta rekvizītus (sēriju, numuru un veidu), ir iespējams saņemt informāciju par tā (ne)derīgumu pārbaudes brīdī. 

Savukārt gadījumi, kad personai atņem pilsonību, uzskaitīti Pilsonības likuma 24. panta pirmajā daļā un pamatā ir saistīti ar pretvalstisku rīcību.  

Tomēr Pilsonības likuma 24. panta pirmās daļas 3. punktā ir noteikts, ka Latvijas pilsonību var atņemt arī tad, ja persona, apliecinot piederību Latvijas pilsonībai vai naturalizējoties, apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas nosacījumiem. Piemēram, likumā paredzēts, ka Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā var uzņemt personu, kurai cita starpā naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā. Pastāvīgā dzīvesvieta Pilsonības likuma izpratnē ir vieta, kuru persona deklarējusi kā savu dzīvesvietu Latvijā, kurā tā faktiski dzīvo, un var to apliecināt, iesniedzot valsts, pašvaldības vai komersanta izziņu vai citus pierādījumus, kas apstiprina faktu, ka persona dzīvo Latvijā.