Labdien! Šī gada sākumā notika incidents, kurā nenoskaidrota persona pārkāpa dzīvnieku turēšanas noteikumus. Uz ielas suns uzbruka sievietei, kura bija devusies pastaigā kopā ar bērnu. Uzbrukuma rezultātā sievietei tika nodarīts fizisks kaitējums – kosta brūce –, kā arī sabojātas viņas drēbes. Valsts policija ir atzinusi viņu par cietušo administratīvā pārkāpuma procesā. Ņemot vērā radīto kaitējumu, rodas jautājums par iespējamo kompensāciju. Vai būtu pamatoti prasīt zaudējumu atlīdzību, un kāds būtu labākais veids, kā to darīt? Vai ir pamats vērsties tiesā, lai pieprasītu kompensāciju par ārstēšanās izmaksām, sabojātajām drēbēm un iespējamo morālo kaitējumu? Kas notiks ar suni? Pateicos par atbildi!
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 34. panta otrajai daļai personai, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts kaitējums, ir tiesības no pārkāpuma izdarītāja (personas, kura pārkāpa dzīvnieku turēšanas noteikumu prasības) prasīt kaitējuma atlīdzinājumu Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā. Pieprasot atlīdzinājumu civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.
Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. panta pirmo daļu cietušajam ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasības pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu no konkrētās personas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 26. panta pirmo daļu prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, tomēr atbilstoši minētā likuma 28. panta trešajai daļai prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai aizskāruma nodarīšanas vietas. Vēršoties tiesā, prasības pieteikumā jāiekļauj informācija, kas norādīta Civilprocesa likuma 128. pantā.
Vienlaikus jāvērš uzmanība: pirms prasības iesniegšanas nepieciešams sagaidīt attiecīgo lēmumu par soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma procesā. Pirmkārt, nepieciešams identificēt personu, kura nodarījusi kaitējumu, otrkārt, šāds lēmums un tajā norādītie faktiskie apstākļi noteikti būs nepieciešami prasības pamatošanai – pierādīšanai, ka nodarītie zaudējumi ir tiešā cēloņsakarībā ar konkrētās personas prettiesisko rīcību (administratīvo pārkāpumu).
Protams, jebkurā laikā cietušajam ir iespēja vērsties pie personas, kura nodarījusi minēto kaitējumu, lai ārpustiesas kārtībā savstarpēji vienotos par kaitējuma kompensēšanu brīvprātīgi.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 50. panta 2. punkts vispārīgi atļauj veikt dzīvnieka eitanāziju, ja dzīvnieks savas agresivitātes dēļ kļuvis bīstams cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem, tomēr šāda lēmuma pieņemšanai jābūt rūpīgi izsvērtai un motivētai. Valsts policijai jānoskaidro visi notikušā apstākļi, lai spriestu, vai tas ir atsevišķs gadījums vai arī dzīvnieka agresivitāte patiesi var atspoguļoties negatīvās sekās arī atkārtoti.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
