Civillikuma 11. pants noteic, ka tiesība doties laulībā, laulības noslēgšanas forma un laulības spēks noteicami pēc Latvijas likuma, ja laulību noslēdz Latvijā. Tāpat pēc Latvijas likuma noteicama Latvijas pilsoņu tiesība doties laulībā ārzemēs. Laulības slēgšanas formu tādā gadījumā nosaka tās valsts likums, kur laulību noslēdz.  

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 19. panta ceturtā daļa paredz: ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis noslēdz laulību ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, tad šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32. panta, 35. panta, 37. panta un 38. panta noteikumi. 

Proti, saskaņā ar iepriekšminētajos pantos noteikto tiesisko regulējumu ir aizliegta laulība pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu. Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju, tad to var dot bāriņtiesa pēc tās vietas, kurā dzīvo vecāki vai iecelti aizbildņi. Aizliegta laulība ir radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām. Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām. Tāpat aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto, kā arī aizbildnim ar aizbilstamo, iekams nav izbeigtas aizbildnības attiecības. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā. 

Ievērojot minēto, ja netiek konstatēts kāds no šiem aizliegumiem, tad saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem laulību, kas ir noslēgta ārvalstī, arī Latvijā uzskata par spēkā esošu – neraugoties uz to, ar kādas valsts pilsoni laulība ir noslēgta. 

Minētais attiecināms uz visām situācijām neatkarīgi no tā, vai Latvijas pilsonis vai nepilsonis vēlas noslēgt laulību ar Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šengenas valsts pilsoni vai trešās valsts pilsoni. 

Papildus norādām, ka dokumentus, kas nepieciešami laulības noslēgšanai ārvalstī, nosaka konkrētās valsts normatīvie akti. Proti, par to, kādi dokumenti jums ir nepieciešami, lai noslēgtu laulību Tunisijā, jāinteresējas attiecīgās valsts kompetentajās iestādēs. 

Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem personai, kura vēlas noslēgt laulību ārvalstī, ir iespējams saņemt: 

• informatīvu izziņu par šķēršļiem slēgt laulību Latvijā (norādot informāciju par iepriekšminētajām Civillikuma normām), kuru izsniedz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments;
• ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu, kuru izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). 

Kā iepriekš skaidrojusi PMLP, izziņas ir derīgas to izsniegšanas brīdī: “Izziņas derīguma termiņš nevienā tiesību aktā nav noteikts, ņemot vērā, ka informācija var samērā bieži mainīties. Tādējādi šādu izziņu termiņu nosaka pati izziņas saņēmējiestāde.” 

Proti, arī par izziņas derīguma termiņu jums jāinteresējas tajā Tunisijas iestādē, kura pieprasa attiecīgo izziņu. 

Savukārt saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma  14. panta trešo daļu Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, Latvijā uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību  saņēmušās personas pienākums ir paziņot PMLP par izmaiņām Fizisko personu reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem nepilngadīgajiem bērniem un personām, kuras atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā, kas izdarītas ārvalsts institūcijās (piemēram, laulības noslēgšana, laulības šķiršana, vārda vai uzvārda maiņa, bērna dzimšana u. c.). 

Proti, noslēdzot laulību ārvalstī, personai ir pienākums par to paziņot PMLP 30 dienu laikā (skatīt MK noteikumu Nr. 412 “Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā” 21. punktu) pēc laulībām, kas noslēgtas ārvalstīs, lai tās tiktu iekļautas Fizisko personu reģistrā. 

Tāpat atgādinām, ka tad, ja laulības slēgšanas laikā tiek mainīts uzvārds, personu apliecinošie dokumenti kļūst nederīgi. 

Ar plašāku informāciju par ziņu sniegšanu un personu apliecinošajiem dokumentiem pēc laulībām var iepazīties PMLP tīmekļvietnē.