“Kvalitatīvi reģionālie un vietējie autoceļi ir svarīgi gan Latvijas ekonomikai, gan mūsu valsts iedzīvotājiem. Lai arī kopumā ceļu stāvoklis valstī ir uzlabojies, finansējums nozares attīstībai ilgstoši nav bijis pietiekams un redzam, ka arī nākamos gadus vajadzību šajā jomā būs vairāk nekā finansiālo iespēju. Realitāte ir svarīga un, lai nemaldinātu cilvēkus, nozares attīstības stratēģijai ir jābūt atbilstošai finansiālajām iespējām. Pārskatot stratēģiju no visām iesaistītajām pusēm, sagaidu aktīvu rīcību papildu finansējuma piesaistē, tostarp arī militārās mobilitātes kontekstā”, uzsver satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.
Kopumā valsts galveno un reģionālo autoceļu kvalitāte ir uzlabojusies, būtiski ir samazinājies sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu skaits – šobrīd tādi ir aptuveni 25%. Vienlaikus ņemot vērā, ka ir nepietiekams finansējums stratēģijā plānotā vietējo un reģionālo autoceļu attīstībai, šīs jomas sakārtošana ir visizaicinošākā un sarežģītākā.
SM ieskatā ir jāpārskata mērķi plānošanas dokumentos, nosakot, ka valsts reģionālajiem autoceļiem mērķis ir iespējami labāka reģionālā sasniedzamība un mobilitāte, t.sk. starp novadu administratīvajiem centriem un TEN-T tīkliem. Savukārt mērķis valsts vietējiem autoceļiem būtu vietējā sasniedzamība – no katras apdzīvotas vietas, kurā atrodas pagasta pārvalde, būtu vismaz viens autoceļš ar labu asfaltbetona segumu.
Spēkā ir stājusies jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regula (ES) 2024/1679 ar ES pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai. Regula paredz būtiskākas atšķirības attiecībā uz autoceļu pamattīklu, t.i. līdz 2031. gadam ir jābūt īpaši projektētiem ceļiem mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, norobežotiem no velosipēdistu un gājēju pārvietošanos. Iepriekš spēkā bija regula, kas noteica, ka līdz 2031. gadam visus pamattīkla ceļus jāpārbūvē par automaģistrālēm vai ātrsatiksmes autoceļu (ar divām joslām, katrā virzienā). Vienlaikus atbilstoši Eiropas zaļajiem mērķiem, ES fondu līdzekļi autoceļu attīstībai nākamajā plānošanas periodā praktiski nebūs pieejami.
Ekspertu darba grupā piedalās Autoceļu padomē iesaistīto organizāciju, kā arī institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas ir saistīti ar autoceļu jomu. Plānots, ka aktualizētas valsts autoceļu attīstības stratēģijas līdz šī gada 20.aprīlim tiks iesniegtas izskatīšanai SM valsts sekretāram.
