Labdien! Vai tiesu izpildītāji var vērst piedziņu pat pret asistenta pakalpojumu sniedzējiem?
Par decembri saņēmu 90,26 eiro, par janvāri 64,81 eiro, pat tur viņi bija pieslēgušies un noņēmuši 27,77 eiro. Vai drīkst no šīs tik niecīgās summas veikt parādu piedziņu?
Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs. |
Ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem (piemēram, ienākumiem, kas gūti kā asistenta pakalpojuma sniedzējam) nosaka Civilprocesa likuma 594. pants.
Savukārt summas, uz kurām nevar vērst piedziņu, ir noteiktas Civilprocesa likuma 596. pantā.
Veicot ieturējumus, noteicošais nav ienākumu gūšanas veids, bet gūto ienākumu, kas ir pielīdzināmi darba samaksai, kopējais apmērs.
Civilprocesa 594. pants paredz, ka ieturējumus parādu segšanai veic tikai no tās ienākumu daļas neto, kas pārsniedz 50% no minimālās mēneša algas bruto, pieskaitot vēl 15% no minimālās mēneša algas bruto par katru ieturējumu izdarīšanas brīdī apgādībā (nodokļu grāmatiņā) reģistrēto nepilngadīgo bērnu.
2025. gadā valstī noteiktā minimālā mēneša alga ir 740 eiro.
Līdz ar to minimālā saglabājamā ienākumu daļa, no kuras nedrīkst veikt ieturējumus, ir 50% no minimālās algas bruto (740 : 2 = 370 eiro).
Ieturējumus 30% vai 40% apmērā (ja ir vairākas izpildu lietas) veiks no atlikušās ienākumu kopējās summas, ko cilvēks saņem uz “uz rokas”.
Ja ir radušies jautājumi, ieteicams sazināties ar savu zvērinātu tiesu izpildītāju, kurš izskaidros, kā veidojas ieturējumu apmērs konkrētajā izpildu lietā un pārbaudīs, vai nav radusies kāda kļūda. Ieturējumus neveic pats zvērināts tiesu izpildītājs, bet darba devējs vai iestāde, kas izmaksā atalgojumu asistenta pakalpojuma sniedzējam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!