FOTO: Freepik.
Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, kas nodoti sabiedriskajai apspriešanai līdz 11. martam, noteic, ka turpmāk pašvaldības atļauja koka (izņemot augļu koka) zāģēšanai būs jāprasa tikai tad, ja tā celma caurmērs sasniedz 35 centimetrus. Pašvaldības atļauja turpmāk varētu nebūt vajadzīga arī koku ciršanai slēgtā viensētā vai vienģimeņu mājas pagalmā, kā arī nokaltušu koku novākšanai.
Lai mazinātu birokrātisko slogu koku ciršanas regulējumā, noteikumu grozījumu projekts paredz šādas izmaiņas:
Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu projekts tapis, lai mazinātu birokrātisko slogu koku ciršanas regulējumā, ko, pārskatot prasības meža nozarei, arī īpašumu apsaimniekošanas jomā konstatēja Valsts kancelejas izveidotā darba grupa.
“Lēmumu par atļauju nocirst ārpus meža augošu koku, kas atrodas aizsargjoslā, pie autoceļa vai kura diametrs pārsniedz 20 cm, pieņem pašvaldība, taču vietvaru prakse atšķiras,” problēmu akcentē Zemkopības ministrijas (ZM) Meža resursu un medību nodaļas vecākā eksperte Lelda Pamovska.
Piemēram, starp pašvaldībām pastāv atšķirīga interpretācija par koku nozīmīgumu. Grozījumu anotācijā uzsvērts, ka pašvaldības piemēro atšķirīgu praksi koku nozīmīguma noteikšanā, faktiski piešķirot kokiem aizsargājamo statusu situācijās, kad to nenosaka normatīvais regulējums dabas aizsardzībā. Tāpat netiek diferencēta koku ciršana publiskajā ārtelpā un privātīpašumos, nav noteikta vienota kārtība nolauzto koku novākšanai.
ZM pārstāve pieļauj, ka pēc noteikumu grozījumu pieņemšanas, lai pašvaldības īstenotu vienotu kārtību, varētu tapt arī metodiskie materiāli.
Atvieglot īpašniekiem administratīvo slogu koku ciršanā ārpus meža zemes var, samazinot gadījumus, kad jāprasa koku ciršanas atļauja pašvaldībai, kā arī vienkāršojot kārtību, kādā izvērtējami nocērtamie koki, lai process nebūtu tik sarežģīts un pašvaldības varētu ātrāk izskatīt iesniegumus, skaidro L. Pamovska.
Patlaban MK noteikumu 3. punkts paredz, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot, ja koks ir aizsargājams vai atrodas 4. punktā uzskaitītajās teritorijās, kad minētajām darbībām ir nepieciešama pašvaldības atļauja.
Aptaujājot pašvaldības, ministrija secinājusi, ka 75% gadījumu koku ciršanas atļauju izsniedz pilsētu un ciemu teritorijās. No tām 55% ciršanas atļauju izsniegtas valstspilsētās, 20% – pārējās pilsētās.
Noteikumu projektā, grozot 4. punktu, plānots, ka pašvaldības atļauja vairs nebūs nepieciešama koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā.
“Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nav aizliegusi koku ciršanu vai izvirzījusi īpašas prasības koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā,” skaidro ZM pārstāve. “Tāpēc noteikumu 4.3. apakšpunktā svītrojamas kultūras pieminekļu aizsargjoslas, saglabājot nepieciešamību saņemt pašvaldības atļauju koku ciršanai kultūras pieminekļos.”
Ar grozījumiem tiks precizēti gadījumi, kad vajadzīga pašvaldības atļauja koku ciršanai alejās un gar valsts un pašvaldību ceļiem (noteikumu 4.6. un 4.7. apakšpunkts).
“Izveidojusies duāla situācija: zemes īpašniekam jāiet prasīt pašvaldības atļauju, vienlaikus likuma “Par autoceļiem” 22. pantā noteikts, ka autoceļa īpašnieks var kokus nocirst. Tas ir lieks administratīvais slogs,” norāda L. Pamovska.
Līdz ar to 4.7. apakšpunkts par prasību saņemt pašvaldības atļauju koku ciršanai gar valsts un pašvaldības ceļiem tiks svītrots. Savukārt 4.6. apakšpunktā par koku ciršanu alejā veikti precizējumi un pašvaldības atļauja nebūs vajadzīga, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks.
Šobrīd spēkā esošais noteikumu 5.3. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta.
Ar grozījumiem minēto normu iecerēts paplašināt arī attiecībā uz pilsētu teritorijām.
Izmaiņas rosinātas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 22. novembra spriedumā lietā SKA-932/2019 par elektrolīniju trašu tīrīšanu un nodarīto zaudējumu dabas daudzveidībai atlīdzināšanu. Tajā atzīts, ka aizsargjoslas objekta valdītājam nav jāatlīdzina elektrolīniju ekspluatācijas aizsargjoslā koku ciršanas rezultātā dabas daudzveidībai nodarītais zaudējums, jo šādu koku ciršana ir atbrīvota no zaudējumu atlīdzības.
“Ja Aizsargjoslu likuma 45. pantā ir noteikts aizliegums audzēt kokus un krūmus aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, tad neloģiski ir pašvaldībai vērtēt koku ciršanas nepieciešamību. Tā jau ir noteikta ar likumu,” pauž L. Pamovska.
Būtiskas izmaiņas skar koku ciršanu, kas atrodas uz privātīpašnieku zemes ārpus meža.
Patlaban īpašniekam jāsaņem pašvaldības atļauja koka (izņemot augļu koka) nozāģēšanai, ja tā celma caurmērs ir vienāds vai pārsniedz 20 cm.1
Ar grozījumiem noteikumos plānots konkrēto ierobežojumu attiecināt uz kokiem, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 cm.
Pašreiz noteiktais celmu diametrs, kas ir mazāks par 20 cm, pēc korekcijas tabulām atbilst vidēji 1,3 metru augstam kokam 14–16 cm diametrā. Attiecīgi 35 cm celma caurmērs atbilst 24–26 cm diametram. Tie nav lielas dimensijas vērtīgi koki, uzsvērts grozījumu anotācijā.
Papildinot noteikumus ar jaunu 5.8. apakšpunktu, grozījumi paredz iespēju iedzīvotājiem neprasīt atļauju, ja koks cērtams slēgtā privātā teritorijā (piemēram, viensētā vai vienģimeņu mājas pagalmā) neatkarīgi no celma caurmēra, ja vien pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteiktas prasības koku saglabāšanai.
Pamatojot attiecīgās izmaiņas, ZM pārstāve stāsta, ka cilvēki reizēm iestāda koku neatbilstošā vietā pagalmā vai dārzā un tikai pēc laika, kad tas ir paaudzies, redzams – koks bojā māju pamatus vai jumtu, tomēr ir problēmas ar ciršanas atļaujas saņemšanu no pašvaldības. Tādos gadījumos koks dažreiz tiek mākslīgi nokaltēts.
Ministrija arī saņemot ļoti daudz cilvēku sūdzību par to, uz kāda pamata pašvaldība var neatļaut nocirst īpašnieka privātmājas pagalmā iestādītos kokus.
Šobrīd noteikumu 5.5. apakšpunkts paredz, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas foto fiksācija un pašvaldība ir informēta.
Noteikumu 6. punkts noteic, ka šajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc bīstamā koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.
Ar grozījumiem iecerēts, ka minētā kārtība būs attiecināma arī uz nokaltušu koku nociršanu.
Patlaban noteikumu 7. punkts paredz: ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai un būvprojekta minimālajā sastāvā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.
Praksē konstatēts – pašvaldības konkrēto normu piemēro atšķirīgi, tostarp būvniecības procesā veidojas situācija, ka koku ciršanas atļaujas izsniedz vienas pašvaldības divas struktūrvienības.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka visos būvniecības gadījumos, tai skaitā būvniecību virzot ar apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu, koku ciršana ārpus meža tiks vērtēta būvniecības saskaņošanas procesā, neprasot atļaujas no divām institūcijām.
Pašreiz noteikumu 20. punkts paredz koku ciršanas aizliegumu pilsētās un ciemu teritorijās laikposmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot 5. punktā minētajās situācijās un neatliekamos gadījumos.
Attiecīgā ierobežojuma dēļ mēdz būt situācijas, ka uz divarpus mēnešiem tiek aizkavēta būvniecība, tostarp ceļu būves darbi, radot zaudējumus.
Lai nekavētu ekonomikas procesus, ar grozījumiem plānots noteikt, ka situācijās, kad koku ciršana vajadzīga būvniecībai, to varēs izdarīt arī laika periodā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Tas attieksies uz būvniecību gan privātajā, gan publiskajā sektorā, piebilst L. Pamovska.
Šobrīd noteikumu 17. punkts noteic, ka pirms lēmuma par atļaujas izsniegšanu pašvaldība rīko publisko apspriešanu, “ja koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā esošā publiski pieejamā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā objektā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktā sabiedrībai nozīmīgā gadījumā”.
Vietvarām līdz šim bijis ļoti atšķirīgs viedoklis par publiskās apspriešanas nepieciešamību, norāda L. Pamovska. Tādēļ ar grozījumiem minēto normu paredzēts svītrot un deleģēt pašvaldībai plašākas autonomās tiesības lemt par publiskās apspriešanas rīkošanu vai nerīkošanu publiski pieejamajos pašvaldības vai valsts īpašumos.
Neatkarīgi no atrašanās vietas koku nociršanai ārpus meža vajadzīga pašvaldības atļauja, ja to apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (metros) atbilst noteikumu 1. pielikuma rādītājiem. Turklāt atļauju šādos gadījumos var izsniegt tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atzinuma saņemšanas.
“Patlaban DAP izskata ap 10% no visiem iesniegumiem. Tas ir daudz. 2023. gadā tie bija vairāk nekā 1300 atzinumu,” atklāj L. Pamovska.
Lai mazinātu administratīvo slogu, tai skaitā DAP iesaisti atļaujas izsniegšanas administratīvajā procesā, ar grozījumiem plānots palielināt 1. pielikumā minētos koku apkārtmērus līdz 90% no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra (tagad tie ir 60%), kas atbilstu arī DAP definētā “potenciālā dižkoka” izmēriem.
Piemēram, šobrīd bērzam noteiktais stumbra apkārtmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla, kad tā nociršanai nepieciešams DAP atzinums un pašvaldības atļauja, ir 1,8 m. Veicot grozījumus noteikumu 1. pielikumā, tie būs 2,7 m.
Dižkoka apkārtmērs bērzam ir trīs metri, piebilst ZM pārstāve.
Ar grozījumiem paredzēts mainīt noteikumu 3. pielikumā norādītos koeficientus zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.
Rādītājs, kas pamatā nosaka zaudējumu apmēru, ir koka diametrs. Tā noteikšana rada būtisku administratīvo slogu, proti, tas jāuzmēra katram nocērtamajam kokam pilsētas un ciema teritorijā.
Pašlaik sanāk, ka resnākam – tātad arī vecākam – kokam tiek noteikta lielāka zaudējumu atlīdzība nekā tievākam, veselīgākam kokam ar ilgāku potenciālo augšanas laiku nākotnē. Taču, vērtējot no apstādījumu ilgtspējas aspekta, svarīgi saglabāt tos kokus, kuri vēl ilgstoši būs nozīmīgi, norādīts anotācijā.
“Esam atteikušies no tā, ka ikvienam kokam, lai aprēķinātu zaudējumu apmēru, būs jāuzmēra diametrs,” skaidro L. Pamovska. “Grozījumos paredzēts, ka visiem kokiem neatkarīgi no vecuma sākuma koeficients, no kura aprēķina zaudējumu apmēru, būs vienāds. Tādējādi summa par zaudējumu kompensāciju būs identiska neatkarīgi no koka resnuma.”
Noteikumu 3. pielikumā koka diametra koeficients, kas bija dabā uzmērīts koka diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla centimetros, aizstāts ar patstāvīgu koeficientu 50 eiro, kas saskaņā ar patlaban noteikto atbilst kokam ar diametru 35 centimetri.
Birokrātisko slogu mazinās, arī paredzot, ka pašvaldību administratīvajām komisijām koku diametru vairs nevajadzēs mērīt.
|
Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā. Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (noteikumu projekts ir pieejams šeit), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” ” var līdz 11. martam. |
1 Koka celma caurmēru mēra augstumā, kas atbilst vienai trešdaļai no koka stumbra diametra piezemes līmenī, bet ne zemāk kā 10 centimetru augstumā no zemes. Ja šajā augstumā kokam konstatējams vairāku stumbru saaugums un stumbri veido ar mizu neatdalītu, monolītu koksni, tad mēra šo stumbru kopējo celma caurmēru.
