Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā. Ja darba devējs rakstveidā jums ir uzteicis darba attiecības, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu – tiek samazināts darbinieku skaits –, tad saskaņā ar Darba likuma 112. pantu ir jāizmaksā atlaišanas pabalsts proporcionāli jūsu nostrādātajam laikam konkrētajā uzņēmumā:  

• viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus; 
• divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus; 
• triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadu; 
• četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadu.

Savukārt, ja darba attiecības tiks izbeigtas, pusēm vienojoties atbilstoši Darba likuma 114. pantam, tad Darba likums neparedz darba devējam obligātu pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu – tā ir pušu vienošanās. 

Neatkarīgi no darba attiecību izbeigšanas formas – darba devēja uzteikums vai pušu vienošanās – jums no darba devēja jāsaņem proporcionāla neizmantotā atvaļinājuma kompensācija par visu laiku, ja atvaļinājums nav izmantots. To nosaka Darba likuma 149. panta piektā daļa. 

Ja darba tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas pēc darba devēja iniciatīvas vai saskaņā ar abpusēju vienošanos, pabalstu piešķir no dienas, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir saņēmusi iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai. Pabalsta izmaksa tiek uzsākta nākamajā mēnesī.