Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17. panta pirmo daļu iesniegumu par laulības noslēgšanu, ja viena no personām ir ārvalstnieks, var iesniegt tikai klātienē, personīgi ierodoties kādā no Latvijas dzimtsarakstu nodaļām. Iesniedzot iesniegumu laulības noslēgšanai, personām jāuzrāda derīgs personu apliecinošais dokuments. Ārzemnieka tiesības noslēgt laulību Latvijā noteiktas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 18. pantā. Tā pirmajā daļā noteikts, ka Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai citas valsts pilsonis, bezvalstnieks, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, bezvalstnieku, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā. 

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 18. panta otrajā daļā noteikts, ka ārzemniekam jāiesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegts dokuments par ģimenes stāvokli.  

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 32. un 33. punktu, ja ārzemniekam ir vairākas valstiskās piederības vai ir izveidota tiesiskā saikne ar vairākām valstīm darba tiesisko attiecību vai izglītības jomā, jāiesniedz visu attiecīgo valstu kompetento institūciju izsniegtie dokumenti par ģimenes stāvokli. Ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtais dokuments par ģimenes stāvokli laulības noslēgšanai Latvijā ir derīgs sešus mēnešus no tā izdošanas dienas, ja dokumentā nav norādīts īsāks derīguma termiņš. Dokumentam par ģimenes stāvokli jābūt derīgam gan iesnieguma laulības reģistrācijai iesniegšanas brīdī, gan laulības reģistrācijas dienā.  

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17. panta otro daļu personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā un ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Fizisko personu reģistrā, uzrāda vienu no šādiem dokumentiem: 

1. bijušā laulātā miršanas apliecību; 
2. dzimtsarakstu nodaļas vai zvērināta notāra izsniegtu laulības šķiršanas apliecību; 
3. likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu; 
4. izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas reģistra vai laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu. Ja personai, kas vēlas noslēgt laulību, nav iespējams iegūt kādu no iepriekšminētajiem dokumentiem, to aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu. 

Dokumentam, kurš izdots ārvalstīs, jāpievieno apliecināts tulkojums valsts valodā, kā to noteic Valsts valodas likuma 10. pants.  

Informāciju par nepieciešamību legalizēt vai apliecināt ar apostilli  ārzemēs izsniegtu publisko dokumentu var iegūt Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā (tīmekļvietne: www.mfa.gov.lv, tālrunis informācijai: 67016364). 

Laulību noslēdz ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā, kā to noteic Civillikuma 41. pants. 

Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas pienākums un atbildība ir izvērtēt, vai laulības noslēgšanai nepastāv kādi šķēršļi. Ņemot vērā, ka amatpersonai nav piekļuves citu valstu informācijas sistēmām un civilstāvokļa aktu reģistriem, ārzemnieku dokumentu pārbaude var aizņemt ilgāku laiku nekā Latvijas valstspiederīgo dokumentu pārbaude.  

Vispārīga informācija par laulības reģistrācijas kārtību Latvijā un nepieciešamajiem dokumentiem pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļvietnē.