Vai bērnu vecāki, izbeidzot savstarpējās attiecības, var vienoties, ka otrs vecāks nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, ja tie un otrs vecāks ar bezatlīdzības dāvanu tiks nodrošināti ar īpašumtiesībām (nekustamais īpašums – labs, piemērots dzīvoklis). Mērķis – lai ik mēnesi nav jāmaksā alimenti un bērniem ar vecāku, pie kā paliks dzīvot bērni, nav jāmaina dzīvesvieta.
Vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Atbilstoši Civillikuma 1415. panta nosacījumiem neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.
Vecāku pienākums nodrošināt bērnus ar uzturu izriet no Civillikuma 179. panta nosacījumiem, līdz ar to šāda vecāku savstarpēja vienošanās par uzturlīdzekļu nemaksāšanu nepilngadīgā bērna uzturam ir pretēja likumam un aizskar nepilngadīgā bērna ar likumu noteiktās tiesības saņemt uzturlīdzekļus no saviem vecākiem.
Augstākās tiesas Senāts, atklājot Civillikuma 179. panta saturu, ir norādījis: “No Civillikuma 179. panta satura izriet, ka tajā noteiktais vecāku pienākums bērnus apgādāt ir absolūts, beznosacījuma vecāku pienākums, vienīgi uztura prasības un saņemšanas apmērs saistīts ar vecāku mantas stāvokli. Šādu ar likumu uzliktu pienākumu bērna vecāki nevar atcelt pēc sava ieskata.” (Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2001. gada 28. februāra spriedumu lietā SKC-107).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
