Labdien! Ar 01.11.2024. stājušās spēkā izmaiņas Dzīvokļa īpašuma likumā. 19.1 pantā noteikts, ka atkārtota kopsapulce ir lemttiesīga, ja reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem. Savukārt minētā likuma 16. panta 3. apakšpunktā norādīts: dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Vai likumdevējs nav pieļāvis “brāķi”, negrozot vai nepapildinot šo punktu? Vai nav sanācis tā, ka atkārtota kopsapulce ar vairāk nekā vienu trešdaļu ir lemttiesīga, taču, ņemot vērā negrozīto 16. pantu, tās lēmumi nav saistoši ikvienam dzīvokļa īpašniekam?
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešo daļu - dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Ar jaunajiem Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2024. gada 1. novembrī, likums papildināts tostarp ar 19.1 pantu, kas paredz, ka atsevišķus lēmumus dzīvokļu īpašnieku kopība var pieņemt atkārtotā kopsapulcē ar samazinātu "par" balsu skaitu. Proti, panta otrā daļa paredz, ka lēmumu pieņemšanai atkārtotā kopsapulcē nepieciešams, lai "par" nobalsotu vairāk nekā puse no atkārtotajā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašumu īpašniekiem. Plašāk par to, kādēļ likumā veikti šādi grozījumi varat izlasīt LV portāla iepriekš sagatavotajā publikācijā – šeit.
Kas attiecas uz Dzīvokļa īpašuma likuma piemērošanu, ņemot vērā minētos grozījumus, jāpaskaidro sekojošais. Likuma 16. pants kā bija tā arī paliek šajā likumā kā norma, kas nosaka nepieciešamo balsu skaitu, lai dzīvokļu īpašnieku kopība pieņemtu saistošu lēmumu (juridiskajā terminoloģijā dēvēta par - vispārējo normu). Savukārt likuma jaunais 19.1 pants būtiski šaurāk regulē tos īpašos gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumus ar samazinātu "par" balsu skaitu (juridiskajā terminoloģijā dēvēta par - speciālo normu). Likuma piemērošanā ir ieviesta kārtība, ka uz katru tiesisko situāciju tiek attiecināta konkrēta norma. Pie kam, ja uz konkrēto tiesisko situāciju būs piemērojama gan vispārējā, gan speciālā norma, tad virsroku pār vispārējo normu šajā gadījumā gūst speciālā norma. Piemērojot šo formu konkrētajā situācijā, jāpaskaidro, ka gadījumos, kad notiek atkārtots balsojums (19.1 pants), dzīvokļu īpašnieku kopībai, lai pieņemtu saistošu lēmumu ir jārēķinās ar to balsu skaitu, kas minēts likuma 19.1 pantā. Dzīvokļu īpašniekiem nav saistošs “parastais” balsu skaits, kas minēts vispārējā normā - likuma 16. pantā. Tātad secināms, ka starp Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantu un 19.1 pantu nav pretrunu un jūsu bažas par likumdevēja pieļauto “brāķi” šajā gadījumā nebūs pamatotas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!