“Vērtējot gadu kopumā, mazumtirdzniecībā noskaņojums bijis pozitīvs, bet bez vērā ņemama uzlabojuma. Nozare turpina stagnēt, un Ziemassvētku iepirkšanās laiks nav iekustinājis pārmaiņas. Ja pārtikas mazumtirgotāji, kuri rūpējas par bagātīgi klātu svētku galdu, decembrī bija optimistiskāki nekā gadu iepriekš, tad nepārtikas preču mazumtirgotāju noskaņojums gada laikā pasliktinājās. Pakalpojumu sektorā aizvadītais gads ir bijis nedaudz pesimistiskāks par gadu iepriekš, kaut arī noskaņojuma rādītāji lielākoties bijuši pozitīvi. Būvnieku noskaņojums gada pirmajā pusē pasliktinājās, bet kopš jūlija sāka uzlaboties, un decembra rādītājs ir patiešām iepriecinošs. Visbeidzot apstrādes rūpniecībā kopš vasaras uzņēmēji pakāpeniski kļuva optimistiskāki,” vērtē Ieva Vanaga, CSP Uzņēmējdarbības īstermiņa statistikas daļas vadītāja.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs
Decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem1 bija 3,3, un, salīdzinot ar novembri, tas ir pieaudzis par 0,9 procentpunktiem.
Decembris mazumtirdzniecībā ir Ziemassvētku iepirkšanās laiks, tāpēc sezonāli nekoriģētos noskaņojuma rādītājus jāsalīdzina ar iepriekšējo gadu decembra rādītājiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums bija negatīvs (-4,4), tomēr būtiski labāks nekā iepriekšējā gada decembrī (-10,7). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur 2023. gada decembrī noskaņojuma rādītājs bija pozitīvs (2,1), pērnā gada decembrī tas būtiski samazinājies, sasniedzot 2024. gada zemāko vērtību -4,5. Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -13,5, kas ir par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā novembrī un par 7,5 procentpunktiem augstāks nekā 2023. gada decembrī.
Analizējot 2024. gada sezonāli koriģētu uzņēmēju noskaņojumu mazumtirdzniecības apakšnozarēs, redzams, ka pārtikas mazumtirdzniecībā tas gada laikā arvien uzlabojās. Degvielas mazumtirdzniecībā pēdējā pusgada laikā noskaņojums būtiski uzlabojās, turpretī nepārtikas preču mazumtirgotāju noskaņojums kļuva pesimistiskāks.
Pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums nav mainījies
Pakalpojumu sektorā decembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,1, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar novembri, nav mainījies. Visoptimistiskākie decembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (40,2). Konfidences rādītājs šajā nozarē ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2020. gada decembra, kad covid-19 ierobežojumi klātienes mazumtirdzniecībā radīja būtisku papildu pieprasījumu pasta un kurjeru pakalpojumiem. Jau piekto mēnesi pēc kārtas noskaņojums uzlabojas arī apdrošināšanas nozarē (decembrī 32,7). Pesimistiskākais noskaņojums pakalpojumu sektorā decembrī ir nozarēs, kurās ziemā raksturīga aktivitātes samazināšanās: izmitināšana (- 32,6), ēdināšana (- 17,5), iznomāšana un ekspluatācijas līzings (- 12,4). Būtiski zemāki konfidences rādītāji nekā ierasts decembrī bija gaisa transporta (- 55,1), ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un rezervēšanas pakalpojumu nozarēs (- 18,8).
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums būtiski uzlabojies
Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem decembrī pakāpies līdz - 9,9, un, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par 3,5 procentpunktiem. Būvnieku noskaņojuma uzlabošanos veicinājis pieaugums gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītājā, kā arī pasūtījumu līmeņa pietiekamības novērtējums, kas bijis augstāks nekā sezonai ierasti raksturīgs.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums decembrī pieaudzis ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā attiecīgi par 0,6 un 0,3 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos samazinājies par 0,5 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums uzlabojas jau piekto mēnesi pēc kārtas
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs decembrī bija - 4,6. Salīdzinot ar novembri, tas pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2022. gada jūlija.
Sezonāli nekoriģētie dati gan rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm decembrī tikai divās noskaņojums bija pozitīvs. Visoptimistiskākie bija uzņēmēji mēbeļu ražošanā (7,2). Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, kur īpaši strauja uzņēmumu noskaņojuma uzlabošanās tika fiksēta novembrī, konfidences rādītājs arī decembrī turpināja pieaugt, sasniedzot pozitīvu vērtību (1,4). Salīdzinot ar novembri, uzņēmēju noskaņojums uzlabojies arī tādās pēc īpatsvara nozīmīgās nozarēs kā pārtikas produktu ražošana (par 0,6 procentpunktiem), kā arī gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (attiecīgi par 3,7 un 2,3 procentpunktiem). Savukārt pesimistiskāki nekā iepriekšējā mēnesī bijuši uzņēmēji koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,8 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,2 procentpunktiem) un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 5,9 procentpunktiem).
2024. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 98,0 (iepriekšējā mēnesī 98,5). Tā samazināšanos galvenokārt ietekmē kritums svārstīgajā patērētāju konfidences rādītājā. Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs decembrī bija 101,5, un, lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir nedaudz samazinājies, tomēr joprojām pārsniedz ilgtermiņa vidējo vērtību.
Ekonomiskās nenoteiktības pieaugumu sekmē apstrādes rūpniecības, pakalpojumu sektora un patērētāju vērtējumi
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, decembrī bija 17,5. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā decembrī tas pieaudzis par 1,1 un 3,6 procentpunktiem, bet būvniecībā un mazumtirdzniecībā samazinājies par 1,2 un 3,3 procentpunktiem.
Ekonomiskās nenoteiktības pieaugumu galvenokārt ietekmējis svārstīgais patērētāju3 sniegtais vērtējums, kas decembrī pieaudzis līdz pozitīvai vērtībai 0,4, tātad sociālekonomiskā situācija patērētāju skatījumā kļuvusi nenoteiktāka, grūtāk prognozējama.
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu, ekonomikas nenoteiktības un darbaspēka uzkrāšanas kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
3 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
