CSP infografika
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpina uzlaboties
Martā konfidences rādītājs apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 2,9. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas pieaudzis par 0,9 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2022. gada maija. No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm nozarēm martā, salīdzinot ar februāri, 15 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, septiņās – samazinājums, bet vienā noskaņojums nav mainījies.
Noskaņojums uzlabojās šādās īpatsvara ziņā nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā (par 2,7 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 5,8 procentpunktiem) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 15,4 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,8 procentpunktiem).
Pakalpojumu sektorā noskaņojumam ir tendence lēnām uzlaboties
Pakalpojumu sektorā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs martā bija 4,3, un kopumā uzņēmēju noskaņojumam ar nelielām ikmēneša svārstībām ir tendence lēnām uzlaboties.
Izslēdzot sezonas ietekmi uz noskaņojuma rādītājiem, optimistiskākie martā, kā ierasts, bija uzņēmēji finanšu sektorā (23,6) un apdrošināšanā (34,2). Augsti noskaņojuma rādītāji fiksēti arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (11,7) un ēku uzturēšanas pakalpojumos (13,4). Savukārt zemākie konfidences rādītāji martā fiksēti ūdens transportā (- 10,3), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (- 10,5), kā arī apsardzes pakalpojumos (- 9,5).
Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu sektora apakšnozarēm 19 noskaņojums ir bijis pozitīvs, bet 11 negatīvs.
Pārtikas mazumtirdzniecībā noskaņojums uzlabojas, bet nepārtikas – nedaudz pasliktinās
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pēdējos mēnešos ir stabilizējies, un konfidences rādītājs svārstās līmenī nedaudz virs nulles. Martā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 3,4, kas ir par 1,1 procentpunktu vairāk nekā februārī.
Kopīgā nozares konfidences rādītāja pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi visvairāk ietekmējusi uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pārtikas mazumtirdzniecībā (par 3,0 procentpunktiem). Noskaņojums uzlabojies arī automobiļu, to detaļu un piederumu pārdošanā un remontā (par 4,5 procentpunktiem). Savukārt degvielas un nepārtikas preču mazumtirgotāji ir bijuši pesimistiskāki nekā februārī. Konfidences rādītāji šajās apakšnozarēs samazinājušies attiecīgi par 1,0 un 2,8 procentpunktiem.
Būvniecībā augstākais konfidences rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā
Būvniecībā konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem martā bija - 3,3, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir samērā strauji uzlabojies par 3,6 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2019. gada maija.
Visās būvniecības apakšnozarēs noskaņojums joprojām ir negatīvs, taču, salīdzinot ar februāri, noskaņojums visur ir uzlabojies: ēku būvniecībā par 0,4 procentpunktiem, inženierbūvniecībā par 5,1 procentpunktu, bet specializētajos būvdarbos par 2,9 procentpunktiem.
Kopējā ekonomiskā nenoteiktība martā samazinājusies
Kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, martā bija 14,5, kas, salīdzinot ar februāri, ir par 0,2 procentpunktiem mazāk.
Uzņēmēju vērtējumā ekonomiskā nenoteiktība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, strauji pieaugusi mazumtirdzniecībā, neliels kāpums arī rūpniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nenoteiktības samazinājums fiksēts būvniecībā. Kopējā rādītāja samazinājumu būtiski ietekmējusi arī nenoteiktības mazināšanās patērētāju vērtējumā2, šis rādītājs martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 4,1 procentpunktu.
2026. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 101,0 (iepriekšējā mēnesī 100,8). Arī nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs martā pārsniedz ilgtermiņa vidējo vērtību un pieaudzis līdz 101,1.
CSP infografika
Metodoloģiskā informācija:
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
3 Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
