Valstspilsētu iedzīvotāju apmierinātība saglabājas nemainīgi augsta kopš 2022. gada, kad tika veikta pēdējā aptauja. Apmierināto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums ir novērots Jelgavā (par 1,9 procentpunktiem) un Daugavpilī (par 1,5 procentpunktiem), taču nedaudz samazinājies tas ir Jūrmalā (par 2,7 procentpunktiem) un Rēzeknē (par 2,0 procentpunktiem).
CSP infografika
Drošākās valstspilsētas un visdraudzīgākās ģimenēm ar maziem bērniem – Liepāja un Valmiera
Jo drošāka vide, jo vairāk ar dzīvi pilsētā ir apmierinātas ģimenes, īpaši ar maziem bērniem. 2025. gadā visdrošāk, staigājot vienatnē naktī pa savu pilsētu, jutās Liepājas iedzīvotāji (78,5 %), kas ir par 12,3 procentpunktiem vairāk nekā valstspilsētās vidēji (66,2 %). Tāpat droši jutās 77,7 % Valmieras un 74,8 % Ogres iedzīvotāju. Visvairāk policijai uzticas Jūrmalas iedzīvotāji (82,6 %), taču augsta uzticēšanās policijai ir arī visās pārējās valstspilsētās.
Valstspilsētu iedzīvotāju vērtējumā draudzīgākās pilsētas ģimenēm ar maziem bērniem ir Valmiera (97,8 %) un Liepāja (97,0 %), kā arī Daugavpils (93,5 %), kurā ir visstraujākais īpatsvara pieaugums kopš 2022. gada (par 6,9 procentpunktiem). Kopumā 92,2 % valstspilsētu iedzīvotāju uzskata, ka viņu pilsēta ir draudzīga ģimenēm ar maziem bērniem, savukārt pašu ģimeņu pārstāvji šo rādītāju vērtē vēl augstāk – 95,3 %.
CSP infografika
Iedzīvotāji pilsētas kopumā vērtē kā iekļaujošas dažādām sabiedrības grupām
Vismaz trīs no četriem (74,5 %) valstspilsētās aptaujātajiem uzskata, ka pilsēta ir draudzīga rasu vai etniskajām minoritātēm. Pašu etnisko vai rasu minoritāšu pārstāvji šo rādītāju vērtē nedaudz augstāk – 78,7 %. Pilsētu par draudzīgu dzīvošanai imigrantiem no citām valstīm uzskata 71,5 % iedzīvotāju un 69,1 % imigrantu. Augstākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata savu pilsētu par draudzīgu dzīvošanai imigrantiem ir Liepājā (85,2 %), Valmierā (83,5 %) un Jelgavā (72,2 %).
Savu pilsētu par labu vietu dzīvošanai cilvēkiem ar invaliditāti atzina 81,4 % pilsētu iedzīvotāju un 72,2 % personu ar invaliditāti. Teju visi (98 %) Valmierā atzīst, ka šī pilsēta ir draudzīga vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, arī 95 % Liepājā un Ogrē snieguši atbildes, ka attiecīgā valstspilsēta ir laba vieta, kur dzīvot vecumdienās.
Jelgavā – visapmierinātākie ar izglītības iestādēm, Jūrmalā – ar veselības aprūpes pakalpojumiem
Jelgavā, salīdzinot ar pārējām valstspilsētām, ir augstākais ar pilsētas izglītības iestādēm (bērnudārziem, skolām, augstskolām) apmierināto iedzīvotāju īpatsvars – 84,4 %, kam seko Valmiera ar 82,1 % un Liepāja ar 79,3 %. Savukārt Jēkabpilī un Daugavpilī ir vismazākais ar izglītības iestādēm apmierināto īpatsvars – 60,7 % un 67,5 %.
Ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām apmierinātākie ir Jūrmalas (79,4 %), Ogres (74,0 %) un Ventspils (73,8 %) iedzīvotāji.
CSP infografika
Liepājā un Rēzeknē visaugstāk novērtētas pieejamās kultūras norises vietas
Liepājā ir augstākais īpatsvars (96,6 %) ar iedzīvotājiem, kuri ir apmierināti ar kultūras iestādēm (koncertzāles, teātri, muzeji un bibliotēkas). Apmierināti ir arī 9 no 10 rēzekniešu (91,9 %), ventspilnieku un valmieriešu (attiecīgi katrā 90,0 %). Mazāk apmierināti ar kultūras iestādēm savā pilsētā ir iedzīvotāji Jēkabpilī – 73,9 %.
Liepājas un Valmieras iedzīvotāji ir apmierinātākie ar sporta objektiem (sporta laukumiem un sporta zālēm) – attiecīgi 91,7 % un 91,5 %.
CSP infografika
Zaļākās un sakoptākās no valstspilsētām – Valmiera un Ventspils
Valmieriešu un ventspilnieku vidū ir vislielākais īpatsvars ar tiem, kuri apmierināti ar dažādiem vides aspektiem pilsētā. Ventspils iedzīvotāji visvairāk apmierināti ar publisko vietu (tirgus, skvēri, gājēju zonas) pieejamību pilsētā – 98,9 % ir ļoti apmierināti vai drīzāk apmierināti. Gandrīz visus Valmieras un Ventspils iedzīvotājus (attiecīgi 98,8 % un 98,7 %) apmierina zaļās zonas (parki un dārzi), trokšņu līmenis (95,0 % un 92,8 %) un sakoptība pilsētā (99,4 % un 98,5 %).
Arī pārējās valstspilsētās Latvijā apmierinātība ar pilsētas vides aspektiem ir ļoti augsta. Kopumā 87,3 % valstspilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar savas pilsētas publiskajām vietām, 94,6 % – ar zaļajām zonām un 92,1 % ir apmierināti ar sakoptību. Trokšņu līmenis pilsētā apmierina 89,0 % valstspilsētu iedzīvotāju, savukārt gaisa kvalitāte – 90,2 %.
Apmierinātība ar darbu ir augsta visās valstspilsētās
Apmierinātība ar darbu (piemēram, nodarbinātību, darba apstākļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru) ir augsta visās valstspilsētās – vismaz 9 no 10 nodarbinātajiem ir apmierināti ar darbu. Apmierinātība ar darbu kopš 2022. gada pieaugusi Jūrmalā par 11,1 procentpunktu, Daugavpilī par 9,2 procentpunktiem, Rēzeknē par 6,2 procentpunktiem, Liepājā par 5,6 procentpunktiem.
Starp valstspilsētām vieglāk atrast mājokli ir Daugavpils iedzīvotājiem
43,5 % Daugavpils un katrs ceturtais (26,3 %) Ogres iedzīvotājs pilnībā vai daļēji piekrīt, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli gan īrei, gan iegādei īpašumā par pieņemamu cenu. Savukārt šim apgalvojumam vismazāk piekrīt Valmierā – 10,3 %. Kopumā teju visās valstspilsētās, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli.
CSP infografika
Ar pilsētas sabiedrisko transportu visvairāk apmierināti Jūrmalā, Daugavpilī un Liepājā
Sabiedrisko transportu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem2 izmanto mazāk nekā puse valstspilsētu iedzīvotāju. Jūrmalā, Daugavpilī un Liepājā ir visaugstākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri apmierināti ar sabiedrisko transportu (attiecīgi – 87,9 %, 87,0 % un 83,0 %), viszemākais – ogrēniešu vidū (42,1 %).
CSP infografika
Valstpilsētās kājām pārvietojas nedaudz mazāk par pusi (48,7 %) iedzīvotāju. Biežāk kājām iet sievietes (57,7 %), savukārt vīrieši biežāk kā galveno pārvietošanās veidu pilsētā izmanto automašīnu (71,0 %). Kopumā pilsētās vairāk nekā puse iedzīvotāju izvēlas pa pilsētu galvenokārt pārvietoties ar automašīnu.
Metodoloģiskā informācija
Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica 2025. gadā no jūnija līdz oktobrim Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā piedalījās 4 624 respondentu. Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Pilsētu un teritoriāla statistika 2023" ietvaros. Iepriekš CSP šādu aptauju veica 2022. gadā. Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās tiek veikta Eiropas valstīs, aptverot 83 lielākās Eiropas pilsētas, tostarp gandrīz visu Eiropas valstu galvaspilsētas, izmantojot vienotu metodoloģiju. Vairāk par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās var uzzināt šeit.
Ardzīves kvalitātes pilsētās apsekojuma rezultātiem un galvenajiem rādītājiem plašāk var iepazīties oficiālās statistikas portālā, ietverot informāciju par dažādu sabiedrības grupu dzīves kvalitāti, vientulības izjūtu, atbalstu un iespējām saņemt materiālo palīdzību no radiem, draugiem, citām personām vajadzības gadījumā, uzticēšanos līdzcilvēkiem un policijai, pašvaldības darba, korumpētības un savas drošības aspektu novērtējumu valstspilsētās, u.c.
1 Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Ogres, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.
CSP neveica aptauju Rīgā, bet Eiropas Komisijas veiktās aptaujas par dzīves kvalitāti Rīgā 2019. un 2023. gadā rezultāti ir pieejami arī oficiālās statistikas portālā.
2Aptaujas dalībnieki varēja norādīt vienu vai divus galvenos pārvietošanās veidus.
