Pērn Latvijas iedzīvotāji devās 10,6 miljonu vienas dienas un vairākdienu vietējā tūrisma ceļojumos pa Latviju, salīdzinot ar 2024.gadu šis skaits nedaudz krities – par 1,0%. Pērn vietējos ceļojumos iedzīvotāju kopējie izdevumi bija 528,0 miljoni eiro – summa pieaugusi par 7,7%, ja salīdzina ar 2024.gada rādītāju. Vairākdienu ceļojumos Latvijā iedzīvotāji pērn kopā iztērēja 240,5 miljonus eiro (par 15,7% vairāk nekā 2024. gadā), bet vienas dienas braucienos – 287,5 miljonus eiro (par 1,9% vairāk nekā 2024. gadā).
Visaugstākie vidējie izdevumi diennaktī – 35,8 eiro – bija apmeklējot Rīgas reģionu, tam sekoja Kurzemes reģions (34,7 eiro diennaktī). Apmeklējot Zemgales reģionu, vidēji diennaktī tika tērēti 28,9 eiro, Vidzemes un Latgales reģionos – attiecīgi 27,9 un 25,4 eiro.
2025. gadā pieaudzis vairākdienu ceļojumu skaits Latvijā (par 1,4% vairāk nekā 2024. gadā), bet samazinājies vienas dienas braucienu skaits (attiecīgi – par 2,0% mazāk nekā 2024. gadā). Visbiežāk iedzīvotāji devās vairākdienu braucienos, lai apciemotu radus un draugus (58,7%), kam sekoja atpūtas (32,4%), citi personīgi (6,3%) un darījumu (2,6%) iemesli. Savukārt gandrīz visi vienas dienas ceļojumi (96,0%) bija atpūtas un cita personīga mērķa braucieni, vien 4,0% bija darījumu braucienu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Populārākais ceļojumu galamērķis 2025. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija Rīga – 10,9% vairākdienu un 19,9% vienas dienas ceļojumu galamērķis. Citi populāri galamērķi bija Liepāja (5,9% vairākdienu un 3,7% vienas dienas braucienu), Jūrmala (3,0% vairākdienu un 6,9% vienas dienas braucienu), Valmieras novads (attiecīgi – 4,3% un 4,9%), Cēsu novads (attiecīgi – 4,7% un 4,4%), Talsu novads (4,5% un 3,1%), kā arī Ventspils (4,4% un 2,4%).
Starp reģioniem galamērķa popularitāte nedaudz atšķiras, atkarībā no ceļojuma ilguma – populārākais vairākdienu braucienu galamērķa reģions bija Kurzemes – 26,4%, kam sekoja Vidzemes (25,6%), Rīgas (19,8%), Latgales (16,7%) un Zemgales (11,5%) reģioni. Savukārt, populārākais reģions vienas dienas ceļojumiem bija Rīgas reģions (36,3%), aiz kura seko Vidzemes (22,6%), Kurzemes (18,6%), Zemgales (12,6%) un Latgales (9,9%) reģioni.
Gan vairākdienu, gan vienas dienas braucienos Latvijā biežāk devās sievietes (attiecīgi – 54,8% un 54,7%), iedzīvotāji 35–44 gadu vecumā (26,7% un 23,5%), augstāko izglītību ieguvušie (51,0% un 45,2%) un nodarbinātie (74,7% un 70,0%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2025. gadā vietējā tūrisma ceļojumos pavadītas 7,8 miljonu nakšu, kas ir par 0,7 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Biežāk izmantotā naktsmītne bija radu vai draugu mājoklis (57,8% braucienu). Nakšņošanu maksas naktsmītnēs (viesnīcās, kempingos, hosteļos un citās īrētās naktsmītnēs) izvēlējās 23,8%, vasarnīcās jeb otrajās mājās un citās privātajās naktsmītnēs – 18,4%.
Vieglo automašīnu vai motociklu izmantoja 85,4% vairākdienu iekšzemes ceļojumos, 9,1% braucienos devās ar autobusu, 5,1% braucienu iedzīvotāji devās ar vilcienu un 0,4% – ar citu transporta vai pārvietošanās veidu.
Ārvalstu ceļojumu kļuvis vairāk, Latvijas iedzīvotāji tajos iztērējuši 1,3 miljardus eiro
2025. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 2,4 miljonu vienas dienas un vairākdienu ceļojumos uz ārvalstīm, kas ir par 4,7% vairāk nekā gadu iepriekš, un ārzemju ceļojumos iztērēti 1,3 miljardi eiro.
Vienas dienas ārvalstu braucienos Latvijas iedzīvotāji 2025. gadā devušies 487,6 tūkstošu reižu – par 3,7 tūkstošiem jeb 0,8% vairāk nekā 2024. gadā. Šādos ceļojumos iztērēti 41,8 milj. eiro – par 1,5 milj. eiro jeb 3,6% mazāk nekā 2024. gadā. Vidējie viena brauciena izdevumi bija 85,70 eiro, kas ir par 3,85 eiro mazāk nekā 2024.gadā.
Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas braucienos 2025. gadā apmeklēja Lietuvu (68,7%) un Igauniju (28,8%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Iedzīvotāji devās 1,9 miljonos vairākdienu braucienos uz ārvalstīm, kas ir par 104,0 tūkstošiem jeb 5,8% vairāk nekā 2024. gadā. Populārākie ārvalstu vairākdienu braucienu galamērķi 2025. gadā bija kaimiņvalstis Lietuva (15,0%) un Igaunija (14,7%), kā arī Polija (8,2%), Itālija (5,2%), Vācija (5,1%) un Spānija (4,9%).
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2025. gadā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ārvalstu braucienos izmantoja maksas naktsmītnes (83,3%), no tām 58,6% – viesnīcas, kūrortviesnīcas, moteļus vai viesu mājas. 16,7% no Latvijas iedzīvotāju braucieniem bija pavadīti privātās – radu vai draugu mājokļos – un citās naktsmītnēs.
Vislielākais izdevumu īpatsvars bija naktsmītņu pakalpojumiem (36,7%), kam seko transports (31,0%), ēdināšana (17,3%), izklaides un kultūras aktivitāšu izdevumi (6,1%) un citi izdevumi (8,9%). Vidēji viens vairākdienu ceļojums izmaksāja 645,9 eiro, kas ir par 72,5 eiro vairāk nekā 2024. gadā. Pērn vienas diennakts vidējās izmaksas bija 118,2 eiro, par 13,8 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
52,7% ārzemju braucienu, iedzīvotāji devās ar lidmašīnu, kas ir par 5,7 procentpunktiem mazāk nekā 2024. gadā. Otra populārākā izvēle bija vieglā automašīna vai motocikls (39,8%), bet ar autobusu iedzīvotāji devās 5,4% ārvalstu braucienu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Iedzīvotāja profils, kas ceļo uz ārvalstīm, ir tāds pats kā biežākais vietējais tūrists Latvijā. Proti, biežāk ārvalstu vairākdienu braucienos devās sievietes (51,6%), iedzīvotāji 35–44 gadu vecumā (27,3%), augstāko izglītību ieguvušie (56,8%) un nodarbinātie (79,0%).
Metodoloģiskā informācija
Iedzīvotāju apsekojums par atpūtas un darījumu braucieniem (1-C) sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) izstrādātajai metodoloģijai, un iegūtā informācija ir salīdzināma ar citām Eiropas Savienības valstīm. 1-C apsekojuma ietvaros 2025. gadā tika aptaujātas 11 735 mājsaimniecības vecumā no 15 gadiem.
Detalizētāka informācija par 1-C apsekojuma rezultātiem un apsekojuma metodoloģiju pieejama oficiālās statistikas portāla datubāzes sadaļā “Latvijas iedzīvotāju ceļojumi”, kā arī galveno rādītāju sadaļā “Latvijas iedzīvotāju vairākdienu braucieni”.
