Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt divos veidos. Pirmkārt – ar pašvaldības iesaistīšanos pakalpojuma nodrošināšanā. Šajā situācijā tiek vērtēta arī personas un viņas apgādnieku maksātspēja. Ja klients un apgādnieks nespēj samaksāt par pakalpojumu, tad tā izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta. Otrkārt – pakalpojumu var saņemt privātā ceļā (bez sociālā dienesta iesaistes), slēdzot ar pakalpojuma sniedzēju divpusēju līgumu vai līgumu ar vairākiem iesaistītajiem, piemēram, apgādniekiem. Šādā gadījumā par pakalpojumu tiek maksāts atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem. 

No jūsu jautājumā izklāstītās informācijas noprotams, ka līgums ir slēgts privātā ceļā, tādējādi arī samaksas nosacījumi ir izklāstīti līgumā.

LV portāls lūdza Labklājības ministrijas (LM) speciālistu viedokli par to, kā cilvēkam rīkoties situācijā, ja viņš prognozē, ka par privātā sociālās aprūpes centrā ievietotu tuvinieku nākotnē vairs nevarēs samaksāt. 

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš informē: 

“Mūsu ieteikums – sociālā aprūpes centra pakalpojuma saņemšanu risināt vispārējā kārtībā, kādu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 138 par sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību: cilvēks, kuram ir aprūpes vajadzība, ar iesniegumu vēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Iesniegumam tiek pievienots ārstējošā (ģimenes) ārsta atzinums par  personas veselības stāvokli, kas pamato to, ka persona pati nevar nodrošināt savu pašaprūpi un viņai nepieciešams sociālās aprūpes pakalpojums. Tad jau sociālajam dienestam ir pienākums mēneša laikā izvērtēt personas vajadzības un atbilstību kādam no aprūpes līmeņiem un pieņemt lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu. Paralēli tiek risināts jautājums par pakalpojuma apmaksu (ja lēmums ir pozitīvs), jo atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam personas pienākums ir samaksāt par saņemto pakalpojumu. Atkarībā no pašvaldības (pašvaldībām ir tiesības noteikt dažādus modeļus) tiek risināts jautājums arī par apgādnieku iesaisti pakalpojuma apmaksā (ja pats klients ar saviem ienākumiem nevar apmaksāt pakalpojumu). Vēršam uzmanību, ka mazbērniem likums nenosaka pienākumu iesaistīties vecvecāku pakalpojuma apmaksā – to var darīt brīvprātīgi (izņemot gadījumus, kad ir bijis kāds tiesas nolēmums vai ir noslēgts aprūpes līgums). 

Jautājumā minēto situāciju mēs nevaram komentēt, jo runa ir par līgumu, kas noslēgts starp privātpersonām. Jāņem vērā, ka šajos un līdzīgos gadījumos darbojas personu datu aizsardzības nosacījumi.”