Dzīvokļu īpašnieku biedrības nodibināšanas kartību, statusu, pārvaldības institūcijas, kā arī biedru tiesības un pienākumus u. c. ar biedrību saistītos jautājumus regulē Biedrību un nodibinājumu likums, kas paredz arī to, ka biedrības stastāvā jābūt vismaz diviem biedriem (23. panta otrā daļa). Taču saskaņā ar 30. pantu biedrs var jebkurā laikā izstāties no biedrības, iesniedzot rakstveida paziņojumu biedrības valdei, ja statūtos nav noteikts, ka šāds paziņojums iesniedzams citai pārvaldes institūcijai. Tāpat izstāties no biedrības var arī biedrības valdes locekļi (skat. 45. pantu).  

Biedrība savu darbību izbeidz (53. pantu): 

1. ar biedru sapulces lēmumu; 
2. uzsākot biedrības bankrota procedūru; 
3. biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram vai citam statūtos noteiktajam skaitam; 
4. izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja biedrība dibināta uz noteiktu laiku); 
5. ar reģistra iestādes lēmumu; 
6. ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu; 
7. ar tiesas nolēmumu; 
8. uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata. 

Jānorāda, ka dzīvokļu īpašnieki veido dzīvokļu īpašnieku kopību, kurai ir jāpiedalās mājas pārvaldīšanā. Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus: 

1. piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 
2. segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; 
3. norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 
4. maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; 
5. maksāt zemes nomas maksu vai likumisko lietošanas maksu par zemes lietošanas tiesībām, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 
6. saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; 
7. nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; 
8. pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus; 
9. ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus; 
10. atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu; 
11. iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu; 
12. atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram nodrošināt finansējumu dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei pret trešām personām. 

Biedrību un nodibinājumu likuma 2. pants definē, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.  

Biedrība parasti dibina tāpēc, lai labāk varētu pārvaldīt māju, lai tā būtu subjekts, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un var pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību uz pilnvarojuma pamata. Biedrībai tiek dots uzdevums, lai varētu slēgt līgumus, lai būtu ērtāka dažādu komunālo un citu darījumu izpilde.  

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nolemj ņemt kredītu, tad šādā gadījumā biedrība var būt dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis, kas veic nepieciešamās darbības, lai izpildītu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Proti, biedrība uzņemas saistības kā pilnvarotā persona, kuru dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši viņu vārdā veikt darbības, kas saistītas ar aizdevumu saņemšanu un atmaksu. Biedrības darbības izbeigšana būs iespējama tikai likumā noteiktā kārtībā, t. sk. ņemot vērā kreditorus. Savukārt to, kā situācija tiks risināta konkrētā gadījumā, būs iespējams noskaidrot atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, piemēram, varbūt biedrībā būs uzņemti jauni biedri, kas vēlēsies turpināt biedrības darbību, dzīvokļu īpašnieku kopība būs lēmusi par citu pilnvaroto personu (piemēram, apsaimniekotāju), kā arī nozīme būs noslēgtajā kredīta līgumā iekļautajiem nosacījumiem par pilnvarotās personas maiņu u. tml.  

Vairāk par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu varat uzzināt šeit. 

Vairāk par dzīvokļu īpašnieku biedrību varat uzzināt šeit. 

Par biedrības likvidāciju var uzzināt šeit.