Ņemot vērā, ka jums ar vīru nav noslēgts laulības līgums, starp jums pastāv laulāto likumiskās attiecības, kas nozīmē, ka saskaņā ar Civillikuma 100. panta pirmo daļu viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām, proti, piedziņu par viena laulātā parādiem nevar vērst uz otra laulātā atsevišķo mantu. 

Atbilstoši Civillikuma 91. pantam katra laulātā atsevišķā manta ir: 

1. manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu; 
2. priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā; 
3. manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā (piemēram, mantojums, dāvinājums); 
4. laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām; 
5. manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.– 4.) punktos minētā manta. 

Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķā manta, ierakstāms zemesgrāmatās. 

Par saistībām, ko laulātais noslēdzis personīgām vajadzībām (t. i., saistība nav noslēgta ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām) vai bez otra laulātā piekrišanas, šis laulātais atbilstoši Civillikuma 99. panta pirmajai daļai atbild vispirms ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, – ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā. Tas nozīmē, ka parāda piedziņa var tikt vērsta uz laulātā daļu kopīgajā mantā – visā, ko laulības laikā laulātie ieguvuši kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību. Vienlaikus Civillikuma 100. panta trešajā daļā paredzēts: ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz laulāto kopīgo mantu, tad otrs laulātais var prasīt mantas dalīšanu un viņa daļas atsvabināšanu no piedziņas. 

Savukārt par saistībām, ko viens no laulātajiem noslēdzis ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, parāda piedziņa atbilstoši Civillikuma 96. panta otrajai daļai primāri tiek vērsta uz laulāto kopīgo mantu. Laulātais, kurš noslēdzis saistību, atbild ar savu mantu tad, ja laulāto kopīgās mantas nepietiek. Otrs laulātais par šīm saistībām ar savu mantu atbild tikai tad, ja pēc saistības saņemtais izlietots ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām. 

Jūsu minētajā situācijā, lai pasargātu savu mantas daļu no vīra parādiem, būtu ieteicams noslēgt laulības līgumu par mantas šķirtību. Vairāk par laulības līgumiem varat uzzināt šeit. 

Par parādu mantošanu jānorāda, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, Civillikuma 708. pantu, no uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu mantinieks var atsvabināties, izmantojot inventāra tiesību, t. i., likumā noteiktajā laikā – divu mēnešu laikā pēc mantojuma atstājēja nāves – sagatavojot visa mantojuma inventāru. Ja mantinieks mantojumu pieņem ar inventāra tiesību, tad mantojuma atstājēja kreditori nevar prasīt no mantinieka vairāk, nekā viņš ir saņēmis mantojumā. 

Vienlaikus jānorāda, ka minētais regulējums ir spēkā līdz šī gada beigām, jo no 2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā vērienīga mantojuma tiesību reforma, kas noteiks, ka turpmāk mantošana vienmēr notiks, paredzot ierobežotu mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Tas nozīmē, ka mantojuma atstājēja kreditori savu pretenziju segšanai var pretendēt tikai uz to, kas piederējis parādniekam – mantojuma atstājējam. Vairāk par paredzēto mantošanas regulējumu varat uzzināt šeit.