Elektronisko dokumentu likums ir saistošs jebkuram elektroniskā dokumenta autoram, savukārt saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 6. panta 4. daļu pienākums (bez iepriekšēja saskaņojuma vai brīdinājuma) pieņemt elektronisko dokumentu attiecas tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm (Valsts un pašvaldību iestādes [..] nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt valsts un pašvaldību iestādēm un saņemt no tām dokumentus, to kopijas, norakstus, izrakstus un dublikātus elektroniskā vai citā formā pēc personas izvēles).

Personai ir pienākums pieņemt atbildi no valsts vai pašvaldību iestādes elektroniskā formā šādos gadījumos:

• Ja persona ir iesniegusi iestādei ar drošu elektronisku parakstu parakstītu iesniegumu un nav izteikusi vēlmi atbildi saņemt citā formā (saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.
• Ja persona ir iesniegusi iestādei ar elektronisko parakstu, kura lietošanu regulē personas un iestādes starpā noslēgta rakstveida vienošanās, parakstītu iesniegumu* (saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu.
• Ja persona ir iesniegusi iestādei neparakstītu iesniegumu elektroniskā formā (saskaņā ar Iesnieguma likumu).
• Ja persona iesniegumu iestādei ir iesniegusi papīra formā, bet iesniegumā norādījusi, ka atbildi vēlas saņemt elektroniskā formā (saskaņā ar Paziņošanas likumu).
• Ja iestādes darbību vai pakalpojumu regulējošajā normatīvajā aktā noteikts, ka iestāde informāciju nosūta tikai elektroniskā formā.

* Piebilde. Praksē šādas vienošanās bieži tiek noslēgtas personu starpā, piemēram, pakalpojumu sniedzēju un to klientu starpā, nosakot, ka rēķini par pakalpojumiem tiks piegādāti elektroniskā vidē vai nosūtīti uz e-pastu.