Dzīvojam daudzdzīvokļu ēkā ar zemes kopīpašumu. Daži kaimiņi regulāri par mani raksta sūdzības uz pašvaldības un valsts institūcijām. Ierodas pārbaudītāji, secina, ka sūdzībai nav pamata, tomēr ir iztērēti valsts/pašvaldības institūciju resursi, kā arī cieš mani nervi. Kādas ir manas likumiskās iespējas iepazīties ar sūdzības saturu un noskaidrot sūdzības autoru? Ja es noskaidrotu sūdzības autoru, vai man ir iespējams viņu iesūdzēt tiesā par morālo kaitējumu?
Privātpersonai un iestādei, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, informāciju sniedz saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, Fizisko personu datu apstrādes likumu, Iesniegumu likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
Konkrētajā gadījumā personas pieprasītā informācija var saturēt ierobežotas pieejamības informāciju (fiziskās personas – iesnieguma iesniedzēja – datus).
Iesniegumu likuma 9. panta pirmā daļa noteic, ka aizliegts bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti, izņemot gadījumu, kad iestādei saskaņā ar likumu šāda informācija ir jāizpauž.
Ja iesniedzējs nevēlas, lai iesniegumā minētie fakti tiktu izpausti, tad viņš to norāda iesniegumā. Ja iesniegumā nav ietverta norāde par aizliegumu izpaust tajā minētos faktus, tad iestāde tos ir tiesīga izpaust, ievērojot šā panta pirmās daļas un citu normatīvo aktu prasības.
Savukārt Administratīvā procesa likuma 54. panta otrajā daļā paredzēts, ka informāciju, kas atklāj tās personas identitāti, kura ziņojusi par tiesībpārkāpumu, var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot tiesību normās noteiktos gadījumus.
Tādējādi likumdevējs papildus vispārīgajam regulējumam par fizisko personu datu aizsardzību un šādu datu apstrādes pieļaujamību ir īpaši noteicis, ka informāciju, kas atklāj personas, kura ziņojusi par iespējamu tiesībpārkāpumu, identitāti, var izsniegt tikai divos gadījumos: 1) ar iesnieguma iesniedzēja piekrišanu; 2) ja iestādei ir pienākums izpaust informāciju saskaņā ar likumu.
Līdz ar to iestādei ir tiesisks pamats neizpaust iesnieguma iesniedzēja datus, kā arī vērtēt, vai ir izpaužams iesnieguma saturs, ņemot vērā Iesnieguma likuma 9. panta otro daļu.
Ja morālā kaitējuma prasība tiks celta civiltiesiskā kārtībā, tad jāapsver, vai šādai prasībai ir pamats. Senāts ir uzsvēris – lai vispār varētu runāt par morālo kaitējumu Civillikuma 1635. panta izpratnē, ir nepieciešams konstatēt:
Morālais kaitējums ir aizskāruma negatīvās sekas. Līdz ar to vispirms ir jākonstatē morālā kaitējuma esamība un tikai pēc tam jāskaidro un jāvērtē atlīdzinājuma apmērs.
Atbilstoši Civillikuma 2352.1 pantam katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
