Labdien! Esam reemigrantu ģimene, kas atgriezās Latvijā šī gada jūnijā. Mūsu bērniem ir 12 un 14 gadi. Pēc bērnu zināšanu pārbaudes un ņemot vērā faktu, ka bērni nerunā latviešu valodā (mēs ģimenē runājam angļu valodā, jo tētis mums ir cittautietis), piekritām bērnus skolā ielikt divas klases zemāk (12 gadus vecais bērns iet 4. klasē, 14 gadus vecais – 6. klasē). Jau pēc pirmās skolas nedēļas mums bija sapulce, kurā teica, ka bērni ir iejutušies labi un atraduši draugus (kuri runā angļu valodā), bet diemžēl latviski neko nesaprotot. Protams, apņēmāmies no savas puses ģimenē runāt latviski, piesaistīt papildskolotājus, un arī skola teica, kad izstrādās plānu, lai palīdzētu. Diemžēl bija arī komentāri, vai atgriežoties nedomājām bērnus izglītot privātskolā un ka sekmīgus gala rezultātus neredz. Ja gala rezultāti nebūs sekmīgi, tad bērniem atkal būs jāpaliek tajā pašā klasē. Diemžēl to mēs nevaram pieļaut. Vai ir kāda iespēja iegūt lēmumu, ka bērni tiks pārcelti uz nākamo klasi pat nesekmības gadījumā? Viņiem noteikti ir vajadzīgs šis mācību gads, lai apgūtu valodu. Ja tādu iespēju nav, kādas var būt alternatīvas? Vai ir atļauts Latvijas rezidentus izglītot Lielbritānijas sistēmā mājmācību variantā? Viss mums ir ļoti labi, gan ar darbiem, gan dzīvošanu, bet šī problēma visu izsit no līdzsvara. Vai tiešām būs jāatgriežas ārvalstī, lai bērni sekmīgi pabeigtu pamatskolu? Ko jūs mums ieteiktu?
Izglītības likuma 57. panta 1. punktā noteikts, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties sava bērna izglītības iestādi. Jūs esat izvēlējušies izglītības iestādi, kurā izglītības ieguve notiek latviešu valodā. Protams, tas bērniem rada problēmas, jo īpaši tādēļ, ka sarunu valoda ģimenē ir angļu valoda. Jārēķinās ar to, ka šīs problēmas būs vismaz dažus mēnešus, taču, kā liecina citu bērnu pieredze, tās ir pārvaramas. Turklāt, kā norādāt, bērni ir labi iejutušies jaunajā izglītības iestādē un atraduši draugus.
Par ieceri izglītot bērnus mājmācībā paskaidroju, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 253 “Kārtība, kādā organizējama ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes” noteiktajam mājmācība ir paredzēta tikai ilgstoši slimojošu izglītojamo mācībām ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā vai slimnīcā, kur tās organizē saskaņā ar vispārējās izglītības programmu atbilstoši individuālajam izglītības programmas apguves plānam.
Jūsu bērniem ir iespēja apgūt pamatizglītības programmu tālmācībā kādā no Lielbritānijas izglītības iestādēm, kas šādas programmas piedāvā. Taču nebūtu ieteicams izvēlēties šādu risinājumu, jo tas nekādā veidā neuzlabos bērnu latviešu valodas prasmes, turklāt radīs papildu problēmas, ja būs vēlme turpināt dzīvi un izglītības ieguvi Latvijā.
Jūs minat, ka vēlētos saņemt garantijas, ka bērni tiks pārcelti uz nākamo klasi pat nesekmības gadījumā. Šādas garantijas neviens nesniegs. Ministru kabineta noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 25.2. punktā noteikts, ka 4.–8. klases izglītojamais tiek pārcelts nākamajā klasē, ja mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetos (izņemot mācību priekšmetus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm, vai ne vairāk kā viena mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā ir saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm. Atbilstoši minēto noteikumu 32. punktā noteiktajam, ja izglītojamo nevar pārcelt nākamajā klasē, tad ir obligāti papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi pēc mācību gada noslēguma, tostarp 4.–8. klasē visos mācību priekšmetos (izņemot mācību priekšmetus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots), kuros izglītojamā mācību snieguma vērtējums mācību gada noslēgumā ir bijis zemāks par četrām ballēm vai vērtējums nav saņemts.
Nevajadzētu ietekmēties no pārlieku skeptiskām trešo personu, tostarp arī pedagogu, prognozēm, jo pārcelšana nākamajā klasē ir ne vien teorētiski, bet arī praktiski iespējama, kaut tas prasītu vairāk pūliņu mācību gada laikā un varbūt arī vasarā.
Minēto noteikumu 24. punkts paredz īpašus izglītības iestādes nodrošināmus atbalsta pasākumus izglītojamajam, kurš atgriezies vai pārcēlies no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes. Ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu nosaka viena līdz divu mācību gadu laikā īstenojamos atbalsta pasākumus mācību priekšmeta “Latviešu valoda” vai “Literatūra”, vai “Latviešu valoda un literatūra” apguvei un valsts valodas prasmes pilnveidei citos mācību priekšmetos, pamatojoties uz noteikto izglītojamā latviešu valodas prasmes līmeni un apgūtā mācību satura līmeni.
Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka atbalsta pasākumiem izglītības iestādes drīkst tarificēt papildu stundas un maksāt par tām no valsts budžeta mērķdotācijas.
Ja izglītības iestāde nenodrošina vai nenodrošina pietiekamā kvalitātē atbalsta pasākumus, tad jūs varat par to informēt atbilstošās pašvaldības izglītības pārvaldes iestādi. Tāpat iesaku regulāri kontaktēties ar izglītības iestādes pedagogiem, personālu, kā arī, ja nepieciešams, ar administrāciju.
Lai veicinātu latviešu valodas prasmju apguvi, iesaku ģimenē sarunās ar bērniem iespējami plaši lietot divas valodas. Tas palīdzēs arī bērnu tēvam labāk integrēties Latvijas vidē, kultūrā. Jums var ieteikt iepazīties ar Latviešu valodas aģentūras izstrādāto metodisko materiālu “Ceļvedis vecākiem: ģimenes atgriešanās Latvijā un bērna mācības Latvijas skolā”. Tas pieejams šeit.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
