E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 33850
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana

J
jautā:
08. septembrī, 2024
Ivanda

Labdien! Mēs vēlamies pārņemt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumus. Māja sastāv no četriem dzīvokļiem, tā ir vienstāva ēka, katram dzīvoklim ir zemesgabals, no kuriem divi ir mans īpašums. Visi kaimiņi ir vienisprātis, ka īpašumu pārvaldīsim paši. Sazinoties ar pašvaldību, saņēmām akceptu veidot biedrību vai ēku pārvaldīt fiziskajai personai. Kādas ir galvenās atšķirības starp biedrības un fiziskās personas ēkas pārvaldīšanu? Vai obligāti jāatver atsevišķs konts un jāveic uzkrājumi? Visi esam runājuši, ka ikviens varētu segt savus izdevumus pats, jo tāpat jau to darām un apsaimniekotājs avārijas gadījumā nerīkojas.

A
atbild:
10. septembrī, 2024
Inese Helmane
LV portāls

Par katras atsevišķas mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir atbildīgs tās īpašnieks. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem pašiem jāvienojas un jānodrošina vismaz obligātās kopīpašuma pārvaldīšanas darbības, kas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā.   

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants noteic, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:   

  • piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;   
  • segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;   
  • pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus u. c.

Minētā likuma 15. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.   

Likuma 18. pants paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:   

  • dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19. pants);   
  • nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20. pants);   
  • citādi savstarpēji vienojoties (21. pants). 

Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks, neatkarīgi no tā, kurā no šā panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti.   

Kopības lēmumu izpildītājs ir mājas pārvaldnieks, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības.   

Mājas pārvaldnieks var būt:   

  • dzīvokļu īpašnieku pilnvarota fiziskā persona;   
  • dzīvokļu īpašnieku brīvi izraudzītais uzņēmums, ar kuru noslēgts mājas pārvaldīšanas pakalpojuma sniegšanas līgums;   
  • dzīvokļu īpašnieku dibināta sabiedrība.

Tātad gan dzīvokļu īpašnieku biedrība, gan dzīvokļu īpašnieku pilnvarota persona var veikt mājas pārvaldīšanu. 

Starpība starp konkrēto pārvaldīšanas formu ir tāda, ka biedrību veido dzīvokļu īpašnieki, savukārt fiziskā persona var nebūt dzīvojamās mājas īpašnieks. 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. pants nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālo kvalifikāciju. 

Dokuments, kas apliecina profesionālo kvalifikāciju, nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda: 

  • pats dzīvojamās mājas īpašnieks;
  • dzīvojamās mājas īpašnieks, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;
  • dzīvojamās mājas īpašnieku veidota dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība.

Par to, kāpēc dzīvojamās mājas pārvaldīšanā labāk ir dibināt biedrību, skaidrots LV portāla publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj”.

Zvērināts advokāts Jānis Lapsa ir skaidrojis: “Dzīvokļu īpašnieki veido dzīvokļu īpašnieku kopību, kurai ir jāpiedalās mājas pārvaldīšanā. Biedrība jādibina, lai labāk varētu pārvaldīt māju, lai tā būtu subjekts, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un var pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību uz pilnvarojuma pamata. Biedrībai tiek dots uzdevums, lai varētu slēgt līgumus, lai būtu ērtāka komunālo un citu darījumu izpilde. 

Ir jāsaprot, ka pie katra jautājuma nesasauksim dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, kā arī neveiksim anketēšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopība lemj visus jautājumus, bet tās pārstāvis ir biedrība (vai kapitālsabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kooperatīvā sabiedrība), un tā darbosies dzīvokļu īpašnieku vārdā.” 

Biedrībai, kura pārvalda dzīvojamo māju, būtu nepieciešami divi bankas konti. Vienā kontā ienāk visi maksājumi no dzīvokļu īpašniekiem, un daļa naudas tiek maksāta komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt otrs konts ir paredzēts uzkrājumu veidošanai. 

Uzkrājumus dzīvokļu īpašnieki parasti veic tāpēc, ka finanšu līdzekļi ir nepieciešami ēkas remontdarbiem. 

Jūsu uzdoto jautājumu loks ir plašs, tāpēc ieteiktu vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 122 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas