Labdien! Mēs vēlamies pārņemt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumus. Māja sastāv no četriem dzīvokļiem, tā ir vienstāva ēka, katram dzīvoklim ir zemesgabals, no kuriem divi ir mans īpašums. Visi kaimiņi ir vienisprātis, ka īpašumu pārvaldīsim paši. Sazinoties ar pašvaldību, saņēmām akceptu veidot biedrību vai ēku pārvaldīt fiziskajai personai. Kādas ir galvenās atšķirības starp biedrības un fiziskās personas ēkas pārvaldīšanu? Vai obligāti jāatver atsevišķs konts un jāveic uzkrājumi? Visi esam runājuši, ka ikviens varētu segt savus izdevumus pats, jo tāpat jau to darām un apsaimniekotājs avārijas gadījumā nerīkojas.
Par katras atsevišķas mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir atbildīgs tās īpašnieks. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem pašiem jāvienojas un jānodrošina vismaz obligātās kopīpašuma pārvaldīšanas darbības, kas noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants noteic, ka ikvienam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
Minētā likuma 15. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.
Likuma 18. pants paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:
Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks, neatkarīgi no tā, kurā no šā panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti.
Kopības lēmumu izpildītājs ir mājas pārvaldnieks, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības.
Mājas pārvaldnieks var būt:
Tātad gan dzīvokļu īpašnieku biedrība, gan dzīvokļu īpašnieku pilnvarota persona var veikt mājas pārvaldīšanu.
Starpība starp konkrēto pārvaldīšanas formu ir tāda, ka biedrību veido dzīvokļu īpašnieki, savukārt fiziskā persona var nebūt dzīvojamās mājas īpašnieks.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13. pants nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālo kvalifikāciju.
Dokuments, kas apliecina profesionālo kvalifikāciju, nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un to pārvalda:
Par to, kāpēc dzīvojamās mājas pārvaldīšanā labāk ir dibināt biedrību, skaidrots LV portāla publikācijā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj”.
Zvērināts advokāts Jānis Lapsa ir skaidrojis: “Dzīvokļu īpašnieki veido dzīvokļu īpašnieku kopību, kurai ir jāpiedalās mājas pārvaldīšanā. Biedrība jādibina, lai labāk varētu pārvaldīt māju, lai tā būtu subjekts, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un var pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību uz pilnvarojuma pamata. Biedrībai tiek dots uzdevums, lai varētu slēgt līgumus, lai būtu ērtāka komunālo un citu darījumu izpilde.
Ir jāsaprot, ka pie katra jautājuma nesasauksim dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, kā arī neveiksim anketēšanu. Dzīvokļu īpašnieku kopība lemj visus jautājumus, bet tās pārstāvis ir biedrība (vai kapitālsabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kooperatīvā sabiedrība), un tā darbosies dzīvokļu īpašnieku vārdā.”
Biedrībai, kura pārvalda dzīvojamo māju, būtu nepieciešami divi bankas konti. Vienā kontā ienāk visi maksājumi no dzīvokļu īpašniekiem, un daļa naudas tiek maksāta komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt otrs konts ir paredzēts uzkrājumu veidošanai.
Uzkrājumus dzīvokļu īpašnieki parasti veic tāpēc, ka finanšu līdzekļi ir nepieciešami ēkas remontdarbiem.
Jūsu uzdoto jautājumu loks ir plašs, tāpēc ieteiktu vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
