Labdien! Man pieder māja, kas nav ierakstīta zemesgrāmatā, bet zeme zem mājas pieder pašvaldībai. Zemesgabala platība ir 5,6 ha. Līdz šim bija noslēgts zemes nomas līgums uz 10 gadiem (līdz 2027. gadam), piemērota maksa 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, visi rēķini un nodokļi samaksāti. Šobrīd pašvaldība apgalvo, ka nomas līgums vairs nav spēkā un man būšot jāmaksā zemes likumiskās lietošanas maksa 4% gadā, un, ja negribu maksāt tik daudz, tad lai noslēdzu vienošanos ar viņiem par mazāku platību, kura nepieciešama būvei. Ja es šo vienošanos noslēdzu, piemēram, par 1 ha lietošanu būvei (saprotu, ka man būs jāmaksā 4% no 1 ha kadastrālās vērtības), kas notiek ar atlikušo zemesgabalu? Vai varu to turpināt nomāt par iepriekšējo cenu (1,5 %), vai pašvaldība varēs to iznomāt citam, ja būšu noslēgusi vienošanos tikai par 1 ha? Vai tad, kad gribēšu izpirkt zemi, varēšu izpirkt tikai 1 ha, par ko biju vienojies, vai tomēr visus 5,6 ha? No pašvaldības sapratu, ka tā zemes robežu plānu netaisīs un reāli īpašumu nedalīs, tikai pieliks pie vienošanās shēmu ar visā zemesgabalā iezīmētu teritoriju. Vai ir kādi nosacījumi, cik daudz man var atstāt, ja es slēdzu šo vienošanos, minimālā vai maksimālā platība?
Pēc Latvijā veiktās reformas ir grozīti vairāki normatīvie akti, piespiedu nomas vietā radot zemes likumiskās lietošanas tiesību institūtu. Noteikta arī vienota maksa par zemes likumisko lietošanu, kas ir 4% no zemes kadastrālās vērtības gadā. Pašvaldībai – kā jebkuram citam zemes īpašniekam – ir jāievēro likumā noteiktās prasības, un tā nav tiesīga zemi vai tās daļu jums nodot par maksu, kāda bija noteikta jūsu starpā iepriekš slēgtajā zemes nomas līgumā.
Lai sniegtu atbildi par turpmāk jūsu lietošanā nododamās zemes platību, vispirms būtu jāprecizē, uz kāda normatīvā tiesību akta (likuma) pamata jūs lietojat pašvaldībai piederošo zemi. Ja vien šajā likumā nav minēta speciāla kārtība, tad piemērojams ir vispārējā likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta piektajā daļā noteiktais. Tā paredz, ka lietošanā esošās zemes platība un robežas nosaka būves īpašnieks un zemes īpašnieks, rakstveidā vienojoties. Nosakot būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību un robežas, ņem vērā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas principus privatizējamām dzīvojamām mājām. Ja ar pašvaldību vienosieties par noteiktu lietošanā nododamo zemesgabala apjomu, piemēram, 1 ha, tad pašvaldībai likumā noteiktajā kārtībā būs tiesības lemt par rīcību ar pārējo zemesgabala daļu.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3. punkts dod zemesgrāmatā ierakstītas ēkas īpašniekam tiesības vērsties ar priekšlikumu izpirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve). Normā nav norādes, ka zemes izpirkuma tiesības ir ierobežotas tikai to zemesgabala apjomu, kas atrodas ēkas īpašnieka likumīgā lietošanā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
