Tieslietu ministrijas (TM) ieskatā attiecīgais jautājums jums būtu jāskaidro pie bāriņtiesas vai jurista konsultācijā. TM nevar vērtēt un sniegt konsultācijas konkrētu juridisku problēmu risināšanā. Nezinot šīs lietas apstākļus, TM Civiltiesību departaments sniedz teorētisku komentāru: 

“Risināmā situācija vairs nav mantošanas tiesību jautājums, jo atbilstoši Civillikuma 781. pantam, kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt. Kas reiz atraidījis viņam piekritušo mantojumu, tas vairs nevar to pieņemt vēlāk. Proti, mazbērni, mantojot zemi, jau ir kļuvuši par pilntiesīgiem šīs zemes īpašniekiem (tādu faktisko īpašnieku nav – bērni juridiski ir vienīgie īpašnieki). Tālākais ir nepilngadīgo mantas pārvaldības jautājums, proti, aizbildnim ir jāiet uz bāriņtiesu un kopā jādomā, ko tālāk darīt ar šiem īpašumiem, ja to atrašanās bērnu īpašumā nav viņu interesēs (piemēram, tos var pārdot vai iznomāt vectēvam, vai nodot lietošanā u. tml.).” 

Arī Bērnu aizsardzības centrs sniedz īsu ieskatu iespējamajā situācijas risināšanā, tomēr vērš uzmanību, ka šis viedoklis ir vispārējs, jo nav zināmi situācijas faktiskie apstākļi: 

“Situācijai, kurā bērni ir mantojuši zemi, ko faktiski lieto vectēvs, ir vairāki risinājumi, par kuriem būtu jālemj kopā ar juristu un bāriņtiesu: 

1. Bāriņtiesas iesaiste: bērni ir nepilngadīgi, līdz ar to jāvēršas bāriņtiesā un jāskaidro situācija, norādot, ka mantojums bērniem rada vairāk slogu nekā ieguvumu. Bāriņtiesa, iespējams, varētu dot padomus vai palīdzēt sakārtot juridiskos dokumentus atbilstoši vectēva un bērnu interesēm.
2. Dāvinājuma līgums: vectēvs varētu noslēgt ar bērniem dāvinājuma līgumu, kurā bērni atsakās no savas zemes daļas par labu vectēvam. Ja bērni ir nepilngadīgi, tad šo līgumu būs nepieciešams apstiprināt bāriņtiesai, sniedzot pamatojumu un, iespējams, aprēķinus, kāpēc šis īpašums bērniem ir vairāk slogs, nevis ieguvums.
3. Zemes nomas līgums: šis ceļš būtu finansiāli izdevīgākais, jo tādā veidā bērniem būtu ieguvums no zemes, kuru paši neizmanto.
4. Apgrūtinājuma (servitūta) nodibināšana: ja nav vēlme pilnībā mainīt īpašuma tiesības, tad varētu izveidot apgrūtinājumu (servitūtu) uz zemes, kas ļautu vectēvam turpināt izmantot zemi, kamēr juridiski īpašumtiesības paliek bērniem.
5. Zemes atsavināšana (pārdošana): vectēvs varētu iegādāties zemi no bērniem. Šādā gadījumā būtu jāizstrādā pirkšanas un pārdošanas līgums un bērniem kā nepilngadīgiem mantiniekiem būtu nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums darījumam.

Svarīgi atzīmēt, ka jebkurš no minētajiem risinājumiem prasa rūpīgu pieeju un arī bāriņtiesas iesaisti, jo runa ir par nepilngadīgiem bērniem. Profesionāla juridiskā palīdzība ir ļoti ieteicama, lai nodrošinātu, ka visas darbības tiek veiktas likumīgi un taisnīgi, kā arī jebkuras darbības ar īpašumu ir nostiprināmas zemesgrāmatā.”