Darba likuma 39. pantā noteikts, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Atbilstoši Darba likuma 40. panta pirmajai daļai darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Pirms darba līguma parakstīšanas pretendentam jāiepazīstas ar darba līguma saturu un tā atbilstību mutvārdos izklāstītajiem darba līguma noteikumiem. Ja pretendents, iepazīstoties ar darba līguma saturu, konstatē neatbilstību starp mutvārdos piedāvātajiem darba līguma noteikumiem un rakstveidā izteiktajiem, tad pretendentam ir tiesības uz to norādīt darba devējam, pieprasot precizēt darba līguma noteikumus atbilstoši mutvārdos izteiktajam piedāvājumam. Ja darba devējs atsakās tos precizēt, tad pretendentam ir tiesības atteikties dibināt darba tiesiskās attiecības, neparakstot darba līgumu. Ja darbinieks ir parakstījis darba līgumu, tad darba devējam ir saistoši izpildīt rakstveida darba līgumā ietvertos noteikumus, tai skaitā par darba samaksas apmēru. 

Parasti darba līgumā norāda darba algu/mēnešalgu vai stundas tarifa likmi. Prēmijas apmēru nenorāda darba līgumā. Prēmijām ir materiālstimulējošs raksturs, un, atšķirībā no darba algas, tās nav regulāri un obligāti aprēķināmas un izmaksājamas summas, bet gan atzinība darbiniekam par labu un priekšzīmīgu darbu, tādēļ darba devējam ir tiesības lemt par izmaksājamās prēmijas apmēru, kā arī tās piešķiršanu atbilstoši tiem prēmiju izmaksas kritērijiem, kādus viņš noteicis.  

Atbilstoši jūsu sniegtajai informācijai jums tiek maksāta darba līgumā nolīgtā darba samaksa. Līdz ar to bankas konta izdrukas var apliecināt tikai jums faktiski izmaksāto darba samaksu. Ja jums ir strīds par nolīgtās darba samaksas apmēru, par ko bijāt mutvārdos vienojušies ar darba devēju, dibinot darba tiesiskās attiecības, tad jāiesniedz tādi pierādījumi, ar kuriem iespējams pierādīt, ka vienošanās ar darba devēju mutvārdos pastāvēja un par kādiem noteikumiem: kādu darba samaksas apmēru. Šādi pierādījumi var būt liecība no lieciniekiem, kas var apliecināt jūsu sarunas saturu, sarunas audio un video ieraksti u. tml. 

Ja darba devējs par paveikto darbu neizmaksā tādu darba samaksu, kuru bija solījis, dibinot darba tiesiskās attiecības, tai skaitā ikmēneša prēmijas, tad jums atbilstoši Darba likuma 94. panta pirmajai daļai savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai ir tiesības vērsties ar sūdzību pie darba devēja. Sūdzībā jāizklāsta tiesību aizskārums, pieprasot nodrošināt solītās darba samaksas (prēmijas) izmaksu, kas bija solīta, dibinot darba tiesiskās attiecības. Sūdzību darba devējam jāizskata un atbildi par pieņemto lēmumu jāsniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. 

Iesakām sūdzību sagatavot divos eksemplāros un iesniegt darba devējam personīgi, uz darbinieka eksemplāra saņemot atzīmi par dokumenta reģistrēšanu darba devēja lietvedībā vai lūdzot darba devēju izdarīt atzīmi par dokumenta saņemšanu, norādot datumu, parakstu un atšifrējumu. Tāpat sūdzību var nosūtīt darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz juridisko adresi, darbiniekam saglabājot Latvijas pasta kvīti, kas apliecina sūdzības nosūtīšanas faktu. 

Saskaņā ar Darba strīdu likuma 4. pantu individuāls tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus. Atbilstoši Darba strīdu likuma 7. panta pirmajai daļai ikvienai individuāla tiesību strīda pusei ir tiesības vērsties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai arī kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums. Turklāt šī panta trešās daļas 3. punktā noteikts, ka tieši tiesā izšķir individuālus tiesību strīdus par savlaicīgi neizmaksātas darba samaksas piedziņu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti. Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai par labu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. 

Līdz ar to, ja darba devējs nenovērš tiesību aizskārumu, tad jums saskaņā ar Darba strīdu likumu savu aizskarto tiesību un likumisko interešu aizsardzības nolūkā ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par neizmaksātās darba samaksas piedziņu. 

Papildus paskaidrojam, ka saskaņā ar Darba likuma 31. pantu visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš. Ja darba devējam bija pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu, divu gadu noilguma termiņš sākas ar aprēķina izsniegšanas dienu. Ja darba devējs aprēķinu neizsniedz, attiecīgais prasījums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprēķins bija jāizsniedz.