2008. gada 17. jūlijā ir pieņemts un 2008. gada 13. augustā stājies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (Novēršanas likums), kura mērķis ir “novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu” (likuma 2. pants). Likums ir vairākkārtīgi grozīts, un pēdējie grozījumi stājušies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Novēršanas likuma 51. pantā ir uzskaitīti Finanšu izlūkošanas dienesta pienākumi un tiesības, un starp tiem nav norādīts ne pienākums, ne tiesības izsniegt dokumentus, piemēram, atzinumu vai izziņu, par darījumā iesaistītās naudas izcelsmi. Proti, Finanšu izlūkošanas dienesta kompetencē neietilpst atzinumu, izziņu vai citu dokumentu izsniegšana privātpersonām par kādā noteiktā darījumā iesaistītu finanšu līdzekļu izcelsmi.

Kā notiek finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaude?

Novēršanas likuma 3. pantā ir noteikts visai plašs likuma subjektu loks, respektīvi, ir norādītas personas, kuras noteiktās situācijās veic nepieciešamās procedūras, lai pārliecinātos par finanšu līdzekļu izcelsmes likumību. Piemēram, kredītiestādes un citas finanšu iestādes, saņemot jebkura veida maksājumus, veiks finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi. Tāpat to darīs maksātnespējas procesa administrators, pārdodot izsolē parādnieka mantu, vai zvērināts notārs, pieņemot glabājumā darījuma izpildei nepieciešamos finanšu līdzekļus.

Finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaude ir komplicēts process, un, lai to būtu iespējams veikt atbilstoši likuma prasībām, katram likuma subjektam jāveic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novērtējums un jāizveido attiecīga iekšējās kontroles sistēma. Turklāt Novēršanas likuma subjektiem jāveic klienta izpēte, bet likumā noteiktajos gadījumos arī klienta padziļināta izpēte, jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem u. tml.

Proti, Novēršanas likumā ietverts princips, ka faktiski jebkurā darījumā tiek pārbaudīta finanšu līdzekļu izcelsme, turklāt bieži vien to secīgi pārbauda vairāki Novēršanas likuma subjekti atbilstoši savai kompetencei. Līdz ar to speciāla finanšu līdzekļu izcelsmes priekšizpēte nebūtu nepieciešama. Tomēr arī jebkurai privātpersonai, plānojot savu darījumu, nav liegts šādu izpēti veikt, piemēram, izvēloties tai piederošā dzīvokļa pircēju.

Ja kādai privātpersonai nepieciešams atzinums par naudas izcelsmi vai iespējamā darījuma partnera pārbaude, piemēram, plānojot sava īpašuma pārdošanu, vispareizāk būtu vērsties pie zvērināta revidenta, zvērināta advokāta vai cita nozares speciālista, kuram ir CAMS sertifikāts un kurš uzņemtos veikt naudas līdzekļu izcelsmes vai iespējamā darījuma partnera pārbaudi, slēdzot par to attiecīgu līgumu.

Vienlaikus jānorāda, ka jebkuras darbības konkrētajā jomā, tostarp atzinuma sniegšana, jāveic saskaņā ar Novēršanas likuma prasībām. Respektīvi, ja izvēlētajam speciālistam atzinuma sagatavošanas laikā radīsies aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, viņam ir pienākums par to ziņot atbildīgajām iestādēm.

Tāpat jāuzsver, ka minētajam atzinumam nebūs saistoša spēka pret trešajām personām, jo, kā minēts iepriekš, Novēršanas likums nosaka speciālo subjektu loku, kuriem patstāvīgi jāveic naudas līdzekļu izcelsmes pārbaude attiecīgajā darījumā.