Krimināllikuma 260. panta otrajā daļā paredzētā kriminālatbildība par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās dēļ cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi. Par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu paredzēts sods brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem. 

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība. 

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. 

Krimināllikuma 55. panta pirmā daļa paredz: ja, nosakot brīvības atņemšanu, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, vai ne ilgāku par trim gadiem, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tad tā vainīgo var notiesāt nosacīti. 

Tādējādi, ja tiesa, izvērtējot to, ka apsūdzētajai apgādībā ir mazgadīgs bērns un viņa iepriekš nav sodīta, kā arī izvērtējot apsūdzētās personību un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgā, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tad tā vainīgo var notiesāt nosacīti. Nosacītas notiesāšanas priekšnoteikums gan ir tiesas pārliecība, kā nākotnē apsūdzētais vairs neizdarīs noziedzīgus nodarījumus. Protams, jānorāda, ka katra konkrētā situācija ir izvērtējama individuāli.