Jūsu noslēgtā vienošanās pēc sava satura atbilst darījumam, ko civiltiesībās dēvē par glabājuma līgumu. Atbilstoši Civillikuma 1968. pantam ar glabājuma līgumu glabātājs uzņemas uzglabāt kustamo lietu, ko viņam nodevis glabājuma devējs. Glabātājam rūpīgi jāglabā viņam uzticēta lieta un nav tiesību pašam glabājamo lietu lietot vai to atsavināt. Lietas glabātājam jāatdod glabātā lieta nebojāta, tiklīdz glabājuma devējs to pieprasa. Glabātājam turklāt visā glabāšanas periodā jāatbild par katru savu neuzmanību, bet, ja glabātājs uzņemas lietu glabāt bez atlīdzības, tad viņš atbild tikai par ļaunprātību vai rupju neuzmanību (skatīt Civillikuma 1972.–1975. pantu). 

Rezumējot minēto, nekustamā īpašuma īpašnieks, kura faktiskajā valdījumā atradās vagoniņš ar mantām, iespējams, kā mantas glabātājs ir pārkāpis jūsu noslēgto vienošanos, likuma prasības. Šāds secinājums dod pamatu apsvērt jūsu tiesības vērst savus prasījumus pret vainīgo personu par zaudējumu piedziņu. Tomēr ir jārēķinās ar to, ka tiesvedības gadījumā jums varbūt būs pienākums pierādīt šāda mutiska glabājuma līguma pastāvēšanu, jādod ticamas ziņas par mantas īpašumtiesībām, to vērtību, nodarītajiem zaudējumiem u. tml. Turklāt, ņemot vērā minēto laika periodu, ir jāpārliecinās, vai jūsu iespējamajiem prasījumiem nav iestājies noilgums. Saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.