Sveicināti! Ko mūsu ģimenei iesākt, ja kaimiņi aiz sienas ir ļoti skaļi, bērni katru vakaru līdz vēlai naktij raud, kliedz, dauza pa sienu. Ar kaimiņiem ir runāts, bet atbildes ir agresīvas. Kad aizrāda, sāk uzvesties vēl skaļāk. Vienu vakaru klauvēju pie kaimiņu durvīm, lai nomierina bērnu, kurš raud un sauc pēc vecāku palīdzības, bērns noraudāja 15–20 minūtes, raudot teica, ka ir slikti. Durvis netika atvērtas. Mēs esam īrnieki, bet tas nemaina faktu, ka nevar traucēt mūsu mieru naktī.
Ja kaimiņi trokšņo regulāri, iespēju robežās konfliktu ar trokšņotājiem vajadzētu izrunāt. Kaimiņi, kas skaļi uzvedās, bieži neapzinās, ka viņi kādam traucē. Kamēr neviens kaimiņš neizsaka pretenzijas, tikmēr viņiem nav pamata domāt, ka skaļā uzvedība kādam traucē.
Vienlaikus no jautājuma izriet, ka komunikācija ar trokšņotājiem nav līdzējusi. Šādā gadījumā jāinformē policija, zvanot uz 110.
Ja policijas ierašanās brīdī trokšņa pēkšņi nebūs, policijas darbinieki, ierodoties notikuma vietā, noskaidros lietas apstākļus un, ja būs nepieciešams, pieņems no jums pieteikumu.
Vēršoties policijā ar pieteikumu, tajā jānorāda precīza informācija par pārkāpumu un, ja iespējams, vēl kāds mājas iedzīvotājs – liecinieks –, kuram traucēja skaļais troksnis.
Atbilstoši Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmajai daļai par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām (līdz 500 eiro).
Kā iepriekš skaidrojis Rīgas pašvaldības policijas Vidzemes pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieks Juris Inkins, “visbiežāk pirmajā izsaukumā kārtības sargi veiks pārrunas ar trokšņotāju, taču, ja tiks saņemts atkārtots izsaukums, tad būs pamats piemērot sodu”.
Tas nozīmē, ka gadījumos, kad pēc policijas pirmās vizītes troksnis turpinās, tā jāsauc atkārtoti.
Vienlaikus, atsaucoties uz jautājumā sniegto informāciju par to, ka bērns ilgstoši raud, sauc pēc palīdzības, bet to nesaņem, vēlamies atgādināt zināmo frāzi – “Svešu bērnu nav!”.
Proti, ja ir aizdomas par vardarbību (arī emocionālu) pret bērniem, jāziņo policijai.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.
Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka konkrētajā ģimenē, iespējams, tiek pielietota vardarbība pret bērnu vai bērniem (ir dzirdams, ka bērni raud, uz viņiem kliedz vai viņus sit utt.), jāvēršas policijā, piezvanot vai uzrakstot iesniegumu par iespējamu vardarbību pret nepilngadīgajiem.
Savukārt, ja jums ir aizdomas, ka bērnu vecāki netiek galā ar saviem vecāku pienākumiem, nenodrošina bērnu aprūpi un uzraudzību, jums ir tiesības rakstīt iesniegumu bāriņtiesai (var arī anonīmi) un lūgt izvērtēt attiecīgo situāciju.
Iesniegumu bāriņtiesai varat nosūtīt arī elektroniski, izmantojot portālu www.latvija.lv.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!