Ja konkrētajā gadījumā nebija sastādīts ne testaments, ne mantojuma līgums, mantinieki manto pēc likuma. To noteic Civillikuma 390. pants. Turklāt Civillikuma 403. pants paredz, ka mantojuma atstājēja radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu. Civillikuma 404. pants noteic šādu mantošanas kārtību:  

• pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot; 
• otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni; 
• trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni; 
• ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņus radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās. 

Saskaņā ar Civillikuma 405. pantu zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks. Tas nozīmē, ka, mirušā brāļa meitām izsakot gribu mantot, mirušā brāļa mazmeitas nemantos.   

Pieteikšanās mantojumam notiek, mantiniekiem aizejot uz zvērināta notāra biroju un iesniedzot attiecīgu iesniegumu. Mantošanas iesniegumu mantinieks iesniedz zvērinātam notāram, kurš praktizē tajā teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Ja pēdējā deklarētā dzīvesvieta nav zināma, tad jāvēršas pie zvērināta notāra pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.  

Latvijas Republikas oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” oficiālajā izdevumā vestnesis.lv, sadaļā “Mantojumu ziņas”, var pārbaudīt, vai kāds zvērināts notārs jau ir izsludinājis mantojuma atklāšanos. Ja ir, tad ar iesniegumu jāvēršas pie konkrētā zvērināta notāra. 

Detalizēta informācija par mantojuma kārtošanas procesu pieejama rakstā “Mantojuma kārtošanas process – soli pa solim”.