Personas (darbinieka) videonovērošana darba vietā ir fizisko personu datu apstrāde, kas ir pakļauta Vispārīgās datu aizsardzības regulai 2016/679 (Regula) un Latvijas Republikas nacionālajiem tiesību aktiem. Darbinieka novērošanu darba vietā ir iespējams veikt, izvērtējot Regulas 5. un 6. panta priekšnosacījumus, taču jāņem vērā, ka sistemātiska darbinieka darbību novērošana (piemēram, videonovērošana), kā arī darbību veikšanas regulāra novērošana ir vērtējama kritiski un var tikt attaisnota tikai ar būtiskiem drošības apsvērumiem. Jebkurā gadījumā darbinieka internetā veikto darbību novērošanas darba vietā gadījumā darbinieks par to jāinformē. Turklāt šāda veida monitoringam jābūt veiktam ciešā kopsakarībā ar darba devēja apstiprinātajām politikām, instrukcijām un citiem iekšējiem tiesību aktiem, kas reglamentē drošības pārvaldību attiecīgajā darba vietā. Darbinieku darbību internetā slēpta novērošana vērtējama ļoti kritiski, un tāda var tikt piemērota, lai atklātu noziedzīgu nodarījumu veikšanu darba vietā (piemēram, aizsargājamas informācijas pārsūtīšanu neautorizētām personām, kas darba devējam var nodarīt būtisku kaitējumu).  

Otrs jautājums, kas nav skaidrs, vai tehnoloģiskais aprīkojums (iekārtas un programmatūra), ar ko tiek veiktas minētās darbības, darba devējs ir iegādājies un lieto likumīgi. Tas ir, vai attiecīgo iekārtu izmantošana (iegādāšanās un pielietošana) ir Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma pārkāpums.  

Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums nosaka aizliegumu fiziskajām personām iegādāties, glabāt un lietot iekārtas un ierīces audioinformācijas ieguvei slēptā veidā, iekārtas un ierīces slēptai videonovērošanai vai videodokumentēšanai, iekārtas un ierīces analogo, ciparu vai mobilo telekomunikāciju sarunu vai citas informācijas pārtveršanai no tehniskajiem līdzekļiem vai sakaru kanāliem slēptā veidā, iekārtas un ierīces slēptai iekļūšanai telpās, transportlīdzekļos vai citos objektos, kā arī iekārtas un ierīces operatīvās darbības pasākumu traucēšanai. 

Savukārt juridiskās personas ir tiesīgas glabāt, ražot, transportēt, realizēt, apkalpot, saņemt eksporta, importa, tranzīta un pārvietošanas licences visām iepriekš minētajām ierīcēm, ja tām ir Iekšlietu ministrijas speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar konkrētajām iekārtām. 

Minētā jautājuma izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē. Tas nozīmē, ka jums jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā, norādot uz slēptas novērošanas iekārtu un programmatūras izmantošanu darba vietā un lūdzot attiecīgo iekārtu izņemt un veikt nepieciešamo ekspertīzi. Gadījumā, ja atklāsies slēptas novērošanas fakts, jums ir tiesības par darba devēja rīcību iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijā.