Darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, izņemot Darba likuma 57. pantā noteiktos gadījumus. Minētā norma paredz darba devēja tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai: 

• lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā (šādā gadījumā var norīkot ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā); 
• dīkstāves gadījumā (šādā gadījumā var norīkot ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā). 

Atbilstoši tiesu praksē un juridiskajā literatūrā norādītajam ar dīkstāvi jāsaprot situācija, kurā darbinieks ir gatavs veikt darba pienākumus, bet darba devējs tādu vai citādu apsvērumu dēļ to nenodrošina, proti, nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Būtībā dīkstāvei atbilst situācijas, kad darba devējs nenodarbina tādu darbinieku, kuram nav šķēršļu veikt darba līgumā paredzētos amata pienākumus un kurš vēlējies to darīt.